Atšķirības starp "Saksijas hercogiste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Herzogtum Sachsen'''
+
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Stammesherzogtum Sachsen'''
 
|-
 
|-
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Wappen_Rheinpfalz.png|100px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Wappen_Rheinpfalz.png|100px]]
17. rindiņa: 17. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
'''Saksijas hercogiste''' (''Herzogtum Sachsen, Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen'') - [[hercogiste]] vācu zemēs ziemeļrietumos viduslaikos. Izveidojās pēc [[Franku valsts|Franku impērijas]] 772.-804. gadu kara ar [[sakši]]em, pakļautajā teritorijā, kas mūsdienās sakrīt ar Lejassaksijas zemes teritoriju Vācijā. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta [[Austrumfranku karaliste|Austrumfranku karalistē]]. 1180. gadā tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Daļa no bijušās ''Saksijas hercogistes'' teritorijas (Saksija-Vitenberga) 1423. gadā nonāca Vetīnu dzimtas valdījumā un ieguva apzīmējumu "[[Saksija]]".
+
'''Saksijas hercogiste''' (''Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen'') - [[hercogiste]] vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc [[Franku valsts|Franku impērijas]] 772.-804. gadu kara ar [[sakši]]em. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta [[Austrumfranku karaliste|Austrumfranku karalistē]] kā viena no t.s. "cilts hercogistēm". 1180. gadā pēc tam, kad [[imperators]] [[Fridrihs I Barbarosa, Romas ķeizars|Fridrihs I Barbarosa]] bija apspiedis [[Hercogs|hercogs]] [[Heinrihs Lauva, Saksijas hercogs|Heinriha Lauvas]] sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste).
 +
 
 +
Apzīmējums "Saksijas hercgiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā [[Lēnis|lēni]] saņēma Anhaltes [[grāfs]] Bernhards no Askanu (''Askanier'') dzimtas. Ap 1272. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā un Saksijā-Lauenburgā. Saksija-Vitenberga saskaņā ar [[Karls IV, Romas ķeizars|Karla IV]] 1356. gada "Zelta bullu" pārtapa par Saksijas kūrfirstisti. 1423. gadā nonāca Vetīnu dzimtas valdījumā un jaunajos laikos šo teritoriju sāka dēvēt par "[[Saksija|Saksiju]]".
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. oktobris, plkst. 18.25

Stammesherzogtum Sachsen
Wappen Rheinpfalz.png
pastāv: 804.-1180.
galvaspilsēta:
hercogi:
Herzogtum Sachsen 1000.PNG

Saksijas hercogiste (Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen) - hercogiste vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc Franku impērijas 772.-804. gadu kara ar sakšiem. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta Austrumfranku karalistē kā viena no t.s. "cilts hercogistēm". 1180. gadā pēc tam, kad imperators Fridrihs I Barbarosa bija apspiedis hercogs Heinriha Lauvas sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste).

Apzīmējums "Saksijas hercgiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā lēni saņēma Anhaltes grāfs Bernhards no Askanu (Askanier) dzimtas. Ap 1272. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā un Saksijā-Lauenburgā. Saksija-Vitenberga saskaņā ar Karla IV 1356. gada "Zelta bullu" pārtapa par Saksijas kūrfirstisti. 1423. gadā nonāca Vetīnu dzimtas valdījumā un jaunajos laikos šo teritoriju sāka dēvēt par "Saksiju".

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu