Saksijas hercogiste
| |
| pastāv: | 804.-1260. |
| galvaspilsēta: | Leipciga |
| hercogi: |
|
| |
Saksijas hercogiste (Stammesherzogtum Sachsen, Altsachsen) - hercogiste vācu zemēs ziemeļrietumos, starp Reinas un Elbas lejtecēm, viduslaikos. Izveidota pēc Franku impērijas 772.-804. gadu kara ar sakšiem. Pēc 843. Verdenas līguma iekļauta Austrumfranku karalistē kā viena no t.s. "cilts hercogistēm" (Stammesherzogtum). 1180. gadā pēc tam, kad imperators Fridrihs I Barbarosa bija apspiedis hercoga Heinriha III Lauvas sacelšanos pret troni, tika sadalīta vairākos feodālos valdījumos. Rietumsaksiju pievienoja Ķelnes arhibīskapijai. Heinriha Lauvas pēcnācēji saglabāja tikai valdījumus ap Braunšveigu un Lineburgu (vēlāk Braunšveigas-Lineburgas hercogiste). Apzīmējums "Saksijas hercogiste" saglabājās ne pārāk lielam valdījumam Elbas vidusdaļā un lejtecē, kuru kā lēni saņēma Anhaltes grāfs Bernhards no Askanu dzimtas (Graf Bernhard von Anhalt aus dem Hause der Askanier).
Ap 1260. gadu šī hercogiste tika sadalīta 2 daļās: Saksijā-Vitenbergā (Herzogtümer Sachsen-Wittenberg) un Saksijā-Lauenburgā (Herzogtümer Sachsen-Lauenburg, pastāvēja līdz 1689. gadam). Saskaņā ar Karla IV 1356. gada "Zelta bullu" valdījumam piešķīra palatināta jeb kūrfirstistes statusu (Herzogtum Sachsen-Wittenberg, der Pfalzgrafschaft Sachsen). Pēc bezbērhu hercoga Albrehta III (Albrecht III) nāves Saksiju-Vitenbergu 6.01.1423. karalis Sigmunds (König Sigmund) nodeva Meisenes markgrāfam Fridriham IV (Friedrich IV, Markgraf von Meißen, 1370.-1428.), t.i. Vetīnu dzimtas (Hause der Wettin) valdījumā (jaunajos laikos šo teritoriju sāka dēvēt par "Saksiju") - oficiālā lēņa piešķiršana notika gan tikai 1425. gadā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- German History in Documents and Images (GHDI)
- Sachsen wird Kurfürstentum, Leipziger Teilung (1423-1517)
- Das alte Herzogtum Sachsen // Die Geschichte Ostfalens
