Atšķirības starp "Lords" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. septembris, plkst. 11.14

Lords (angl. lord, no senangl. hlāford - "maizes kungs") - feodālais zemes valdītājs Anglijā viduslaikos. Kopš XIV gs. piederības augstākajai aristokrātijai apzīmējums, kas attiecas uz Anglijas karalistes Parlamenta Lordu palātas deputātiem, t.s. karalistes pēriem.

Ir dzimtie lordi (angl. Lord of the Manor - tituls mantots pa vīriešu līniju piedzimstot, jo pieder šai dzimtai), un mūža lordi (lorda statuss piešķirts, ieņemot attiecīgu amatu, kas ļauj līdzdarboties Lordu palātā, vai piešķirts par īpašiem nopelniem, taču netiek mantots).

Komentāri

Līdz ar kārtu pārstāvniecības izveidošanos Anglijas un Skotijas karalistēs XIII gs., Anglijas Parlamentā izveidoja atsevišķu Lordu palātu, kurā bija pārstāvēti lielākie karalistes senjori, kuriem šīs tiesības bija kopš dzimšanas. Pārējie dižciltīgie darbam Parlamentā tika izvirzīti Kopienu palātā pēc reģionālā principa (no grāfistēm). Lords var būt jebkurš no 5 titulētās bruņniecības rangu - hercogs, marķīzs, grāfs, vikonts vai barons - pārstāvis. Kopš XIX gs. lorda titulu piešķir arī zinātnes un kultūras pārstāvjiem par īpašiem nolepniem (šajā gadījumā tituls nav mantojams). Kopš 1963. gada ir iespēja atteikties no lorda nosaukuma.

Šaurākā nozīmē apzīmējumu "lords" parasti izmanto kā analogu titulam barons, kas ir zemākais rangs pērisma sistēmā. Visuzskatāmāk to redzam Skotijas karalistē, kur barona tituls praktiski neieviesās, un augstmanim dāvātais lorda (Laird) tituls deva tiesības piedalīties parlamenta darbā, un bieži nebija saistīts ar karaļa doto lēni. Attiecīgi Skotijā lieto titulu parlamenta lords.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 17.-18. lpp.