Atšķirības starp "Turkestāna" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * Huņņu kaganāts | + | * [[Huņņu kaganāts]] |
| − | * Kušanu valsts | + | * [[Kušanu valsts]] |
| − | * Avāru kaganāts | + | * [[Avāru kaganāts]] |
| − | * Kirgīzu kaganāts | + | * [[Kirgīzu kaganāts]] |
| − | * Uiguru kaganāts | + | * [[Uiguru kaganāts]] |
| − | * Kimaku kaganāts | + | * [[Kimaku kaganāts]] |
| − | * Bagdādes kalifāts | + | * [[Bagdādes kalifāts]] |
| − | * Horezmas lielvalsts | + | * [[Horezmas lielvalsts]] |
| − | * Mongoļu impērija | + | * [[Mongoļu impērija]] |
| − | * Timurīdu lielvalsts | + | * [[Timurīdu lielvalsts]] |
| − | * Hivas haniste | + | * [[Hivas haniste]] |
| − | * Kokandas haniste | + | * [[Kokandas haniste]] |
| − | * Buhāras emirāts | + | * [[Buhāras emirāts]] |
| − | * Krievijas impērija | + | * [[Krievijas impērija]] |
| − | * PSRS | + | * [[PSRS]] |
|} | |} | ||
'''Turkestāna''' (pers. ترکستان, "tjurku zeme", angl., fr., vāc. ''Turkestan'', kr. ''Туркестан''), senāk '''Turana''' - vēsturisks zemkopības reģions ap Turanas ieplaku starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi aptuveni 2 500 000 km² platībā. Tradicionāli iedalīta '''Austrumu Turkestānā''' jeb '''Uigurijā''' (reģions un neatzīta valsts laikā no 1933. līdz 1949. gadam mūsdienu Ķīnas rietumu teritorijā) un '''Rietumu Turkestānā''' (no Kaspijas jūras līdz Pamira kalniem) jeb '''Krievijas Turkestānā'''. 1867. gadā [[Krievijas impērija]] pabeidza Rietumturkestānas iekarošanu, izveidojot Turkestānas [[Ģenerālguberņa|ģenerālguberņu]] (kr. ''Туркестанское генерал-губернаторство''), no 1886. gada Turkestānas [[novads]] (''Туркестанский край''). 1918. gadā tika izveidota ''Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika'' (''Туркестанская Автономная Советская Социалистическая Республика''), kuru laikā no 1924. līdz 1925. gadam sadalīja atsevišķās "republikās". Šajā laikā reģionu sāka dēvēt par '''Vidusāziju'''. | '''Turkestāna''' (pers. ترکستان, "tjurku zeme", angl., fr., vāc. ''Turkestan'', kr. ''Туркестан''), senāk '''Turana''' - vēsturisks zemkopības reģions ap Turanas ieplaku starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi aptuveni 2 500 000 km² platībā. Tradicionāli iedalīta '''Austrumu Turkestānā''' jeb '''Uigurijā''' (reģions un neatzīta valsts laikā no 1933. līdz 1949. gadam mūsdienu Ķīnas rietumu teritorijā) un '''Rietumu Turkestānā''' (no Kaspijas jūras līdz Pamira kalniem) jeb '''Krievijas Turkestānā'''. 1867. gadā [[Krievijas impērija]] pabeidza Rietumturkestānas iekarošanu, izveidojot Turkestānas [[Ģenerālguberņa|ģenerālguberņu]] (kr. ''Туркестанское генерал-губернаторство''), no 1886. gada Turkestānas [[novads]] (''Туркестанский край''). 1918. gadā tika izveidota ''Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika'' (''Туркестанская Автономная Советская Социалистическая Республика''), kuru laikā no 1924. līdz 1925. gadam sadalīja atsevišķās "republikās". Šajā laikā reģionu sāka dēvēt par '''Vidusāziju'''. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 29. novembris, plkst. 09.20
| |
| valstis: | |
Turkestāna (pers. ترکستان, "tjurku zeme", angl., fr., vāc. Turkestan, kr. Туркестан), senāk Turana - vēsturisks zemkopības reģions ap Turanas ieplaku starp Kaspijas jūru un Gobi tuksnesi aptuveni 2 500 000 km² platībā. Tradicionāli iedalīta Austrumu Turkestānā jeb Uigurijā (reģions un neatzīta valsts laikā no 1933. līdz 1949. gadam mūsdienu Ķīnas rietumu teritorijā) un Rietumu Turkestānā (no Kaspijas jūras līdz Pamira kalniem) jeb Krievijas Turkestānā. 1867. gadā Krievijas impērija pabeidza Rietumturkestānas iekarošanu, izveidojot Turkestānas ģenerālguberņu (kr. Туркестанское генерал-губернаторство), no 1886. gada Turkestānas novads (Туркестанский край). 1918. gadā tika izveidota Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika (Туркестанская Автономная Советская Социалистическая Республика), kuru laikā no 1924. līdz 1925. gadam sadalīja atsevišķās "republikās". Šajā laikā reģionu sāka dēvēt par Vidusāziju.
Galerija
Rietumu Turkestāna
Austrumu Turkestāna
Literatūra
- Barthold V.V. Turkestan Down to the Mongol Invasion. - London, 1968
- David Christian. A History Of Russia, Central Asia and Mongolia. - Oxford, 1998
- Svat Soucek. A History of Inner Asia. - Cambridge, 2000
- Baymirza Hayit. Some thoughts on the problem of Turkestan. - Institute of Turkestan Research, 1984
- Baymirza Hayit. Islam and Turkestan Under Russian Rule. - Can Matbaa, Istanbul, 1987
- Baymirza Hayit. Sowjetrußische Orientpolitik am Beispiel Turkestan. - Kiepenhauer & Witsch, Köln-Berlin, 1956
- Baymirza Hayit. Documents: Soviet Russia's Anti-Islam-Policy in Turkestan. - Gerhard von Mende, Düsseldorf, 1958
- Baymirza Hayit. Turkestan im XX Jahrhundert. - Leske, Darmstadt, 1956
- Baymirza Hayit. Turkestan Zwischen Russland Und China. - Philo Press, Amsterdam, 1971
- Baymirza Hayit. Basmatschi: Nationaler Kampf Turkestans in den Jahren 1917 bis 1934. - Dreisam-Verlag, Köln, 1993
- Худяков Ю.С., Комиссаров С.А. Кочевая цивилизация Восточного Туркестана. Учебное пособие. - Новосибирск, 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Turkestan Album, Library of Congress
- Welcome to Turkistan
- History of Turkistan in the medieval manuscripts and written sources
- History of Russian Turkestan
