Atšķirības starp "Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs" versijām
m |
m |
||
| 35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 01.01.1682. Mītavā | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 01.01.1682. Mītavā | ||
|} | |} | ||
| − | '''Jēkabs fon Ketlers''' (''Jakob von Kettler, Herzog von Kurland''; 1610.-1682.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelma]] dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. 1610. gadā Anglijas [[karalis]] [[Džeimss I (Anglijas karalis)|Džeimss I]] kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā kļuva par pavaldoni, apstiprināts par hercogu 1642. gada 16. augustā. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta | + | '''Jēkabs fon Ketlers''' (''Jakob von Kettler, Herzog von Kurland''; 1610.-1682.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelma]] dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. 1610. gadā Anglijas [[karalis]] [[Džeimss I (Anglijas karalis)|Džeimss I]] kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā kļuva par pavaldoni, apstiprināts par hercogu 1642. gada 16. augustā. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma (1595.-1640.) meitu princesi [[Ketlera, Luīze Šarlote|Luīzi Šarloti]] (''Luise Charlotte von Brandenburg'', 1617.-1676.). 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Balstīdamies uz [[Merkantīlisms|merkantīlisma]] teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643.g.), Portugāli (1648.g.), Holandi (1653.g.), Angliju (1654.g.), Spāniju (1656.g.) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1646. gadā viņš panāca, ka Žečpospoļitas karalis nodod Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, bet 1654. gadā no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē. Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.). 1678.-1679. gada ziemā hercogs saslima ar zobu sakņu sastrutojumu un elpceļu kataru, kas pamazâm pārņēma visu elpošanas orgānu sistēmu. Hercoga darba istaba bija mitra, un vilnas tapetes gar sienâm bija sākušas pelēt un trūdēt, to putekļiem piepildot gaisu un iekļūstot Jēkaba plaušās. Ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm. Bet hercoga stâvoklis kļuva ļaunāks, un beigās viņš sāka klepot asinis. Tagad radās aizdomas par viņa noburšanu, un ''galma kamariļa'' norādīja uz Vecmuižas domēna iecirkņa pārzini Magnusu Luftu (arī Luhtu), vienu no hercoga uzticīgākiem ierēdņiem, kurš ar savu nelokāmību un godīgo raksturu bija ieguvis daudzus ienaidniekus. To arestēja, pratināja, spīdzināja un Bauskā sadedzināja uz sārta. Tikai 1681. gada rudenī hercoga galma ārsts Harders uzgāja īsto slimības cēloni un lika pārvietot slimnieku uz saulainu un sausu istabu, bet bija jau par vēlu. 1682. gada Jaungada naktī hercogs mira. |
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 31. janvāris, plkst. 19.03
| |
| Valda | 16.08.1642.-31.07.1681. |
| Sieva | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| Bērni |
|
| dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Vilhelms |
| Māte | Sofija no Prūsijas |
| Dzimis | 28.10.1610. Goldingenā |
| Miris | 01.01.1682. Mītavā |
Jēkabs fon Ketlers (Jakob von Kettler, Herzog von Kurland; 1610.-1682.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), Vilhelma dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. 1610. gadā Anglijas karalis Džeimss I kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā kļuva par pavaldoni, apstiprināts par hercogu 1642. gada 16. augustā. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma (1595.-1640.) meitu princesi Luīzi Šarloti (Luise Charlotte von Brandenburg, 1617.-1676.). 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Balstīdamies uz merkantīlisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643.g.), Portugāli (1648.g.), Holandi (1653.g.), Angliju (1654.g.), Spāniju (1656.g.) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1646. gadā viņš panāca, ka Žečpospoļitas karalis nodod Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, bet 1654. gadā no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē. Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.). 1678.-1679. gada ziemā hercogs saslima ar zobu sakņu sastrutojumu un elpceļu kataru, kas pamazâm pārņēma visu elpošanas orgānu sistēmu. Hercoga darba istaba bija mitra, un vilnas tapetes gar sienâm bija sākušas pelēt un trūdēt, to putekļiem piepildot gaisu un iekļūstot Jēkaba plaušās. Ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm. Bet hercoga stâvoklis kļuva ļaunāks, un beigās viņš sāka klepot asinis. Tagad radās aizdomas par viņa noburšanu, un galma kamariļa norādīja uz Vecmuižas domēna iecirkņa pārzini Magnusu Luftu (arī Luhtu), vienu no hercoga uzticīgākiem ierēdņiem, kurš ar savu nelokāmību un godīgo raksturu bija ieguvis daudzus ienaidniekus. To arestēja, pratināja, spīdzināja un Bauskā sadedzināja uz sārta. Tikai 1681. gada rudenī hercoga galma ārsts Harders uzgāja īsto slimības cēloni un lika pārvietot slimnieku uz saulainu un sausu istabu, bet bija jau par vēlu. 1682. gada Jaungada naktī hercogs mira.
| Priekštecis: Vilhelms |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1642.-1681. |
Pēctecis: Fridrihs II Kazimirs |
Literatūra
- Juškēvičs J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. – Rīga 1935
- Juškēvičs J. Kurzemes Hercogi un viņu laikmets. (2. pārstrādātais izdevums) - Zvaigzne: Rīga, 1993.
- Dunsdorfs E. Senie stāsti. - Melburna, 1955.
- Latvijas Vēsture. - izd.Goppers M., Stokholma, 1948.
- Zalsters A.E. Hercoga Jēkaba burinieki. - Jumava: Ventspils, 2002.
Resursi internetā par šō tēmu
- Deģis A.D. „Hercoga Jēkaba buras” (apskats par Kurzemes – Zemgales hercogistes ziedu laikiem)
- Kuģu būvēšana. Tobago. Tirdzniecība. - 48 ilustrēti stāsti par Nīderlandi un tās saikni ar Latviju vēsturē un mūsdienās (izstādes katalogs)
- Latvijas dzinējsuņa šķirnes izveidotājs - Jēkabs fon Ketlers
- Lancmanis I. Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais. // Akadēmiskās lekcijas. LZA, 2004.
