Atšķirības starp "Karadraudze" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karadraudze''' - (kr. ''дружина'') - līdera, vadoņa rīcībā esoša, tam pakļauta pastāvīga | + | '''Karadraudze''' - (kr. ''дружина'') - līdera, vadoņa rīcībā esoša, tam pakļauta pastāvīga bruņotu vīru grupa militāro un policejisko funkciju veikšanai, kas par savu dienestu saņem uzturu un atalgojumu. Jau [[Senā Roma|Senajā Romā]] lielie latifundisti uzturēja privātu karadraudzi (lat. ''buccellarii''), kas ar uzticības zvērestu bija piesaistīti savam kungam. Arī citu Eiropas tautu [[Aristokrātija|aristokrātiem]] bija savas privātas karadraudzes, kuru locekļus [[franki]] dēvēja par ''pueri'', [[langobardi]] - par ''gasindi'', [[angļi]] un [[sakši]] - par ''thegn'', [[ķelti]] - par ''vassus'' (acīmredzot no pēdējā cēlies [[bruņniecība]]s vēlākais apzīmējums "[[vasalis]]"). Līdzīgas struktūras sabiedrībā parādās visai sen, sākot jau no Tacita pieminētajām ģermāņu karavīru kulta savienībām, kuras sastopamas jau III-V gs., ja ne agrāk. |
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=32&Itemid=4 Buks A. Vikingi – korporatīvās saites un goda kodekss.] | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
[[Kategorija:Armija un karš]] | [[Kategorija:Armija un karš]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. februāris, plkst. 06.56
Karadraudze - (kr. дружина) - līdera, vadoņa rīcībā esoša, tam pakļauta pastāvīga bruņotu vīru grupa militāro un policejisko funkciju veikšanai, kas par savu dienestu saņem uzturu un atalgojumu. Jau Senajā Romā lielie latifundisti uzturēja privātu karadraudzi (lat. buccellarii), kas ar uzticības zvērestu bija piesaistīti savam kungam. Arī citu Eiropas tautu aristokrātiem bija savas privātas karadraudzes, kuru locekļus franki dēvēja par pueri, langobardi - par gasindi, angļi un sakši - par thegn, ķelti - par vassus (acīmredzot no pēdējā cēlies bruņniecības vēlākais apzīmējums "vasalis"). Līdzīgas struktūras sabiedrībā parādās visai sen, sākot jau no Tacita pieminētajām ģermāņu karavīru kulta savienībām, kuras sastopamas jau III-V gs., ja ne agrāk.
