Atšķirības starp "Bruņuvilciens" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Skat. arī: | Skat. arī: | ||
| + | * [[Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizions]] | ||
* [[Sarkanās armijas bruņuvilcieni]] | * [[Sarkanās armijas bruņuvilcieni]] | ||
| − | |||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. februāris, plkst. 07.09
Bruņuvilciens jeb bruņotais vilciens (angl. Armoured train, vāc. Panzerzug, kr. Бронепоезд) - ar bruņām, ložmetējiem, zenītartilēriju un artilēriju īpaši apgādāts vilciena sastāvs, kas domāts karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā un tās apkaimē. Par "bruņuvilcienu" literatūrā dēvē gan pārvietojamu dzelzceļa sastāva platformu, kuras borti nostiprināti ar smilšu maisiem un kurā izveidota ugunspozīcija, gan arī īpaši tikai šim uzdevumam konstruētu, no metāla bruņām veidotu vilciena sastāvu ar iekšējām komunikācijām, štābu, lazareti, noliktavām, darbnīcu, dzīvojamiem vagoniem, zenītartilēriju, kas ļāva ilgstoši darboties autonomā kaujas režīmā. Klasiskā variantā bruņuvilcienu veido:
- kaujas daļa - priekšā (ienaidnieka puse) divas platformas ar rezerves sliedēm, dzelzceļa labošanas un postīšanas darba rīkiem un drezīnu[1], artilērijas vagons un bruņota lokomotīve ar tenderi ienaidnieka puse, tai seko ložmetēju un artilērijas vagoni;
- bāze - platforma ar papildu materiāliem dzelzceļa un tiltu labošanai, dzīvojamie vagoni, munīcijas, virtuves, noliktavas un darbnīcas vagoni.
Atkarība no bruņoto vagonu un ieroču novietojuma uz tiem kaujas daļas vagonu sagrupējums varēja būt arī citāds, bet lokomotīve vienmēr bija sastāva vidū, kas dod iespēju to saglābt un virzīties uz abām pusēm. Bruņuvilcienu atbalsta bunkts (bāzesstacija) parasti bija kāda piefrontes dzelzceļa stacija, kas atradās ārpus pretinieka sasniedzamības joslas. Bruņuvilciena tiešais uzdevums bija ar pārsteiguma iebrukumu paralizēt ienaidnieku ar koncentrētu uguni. Ja tiešs iebrukums ienaidnieka pozīcijas nebija iespējams, tad bruņuvilciens darbojas ka mobila artilērijas baterija. Bez tam bruņuvilcienus izmantoja izlūkošanai un apsardzības atbalstam, atsevišķu svarīgu punktu ieņemšanai, krasta aizsardzībai, dzelzceļa līniju, tiltu un svarīgu dzelzceļa mezglu aizstāvēšanai. Bruņuvilcienu līdz ar desantu uz neilgu laiku var izmantot speciala uzdevuma veikšanai tālu no galveno spēku novietojuma. Pieaugot artilērijas un kara aviācijas mobilitātei un ugunsspēkam, bruņuvilcienus aizvien mazāk izmantoja tiešiem uzbrukumiem, atvēlot tiem vairāk pārvietojamo artilērijas un zenītartilērijas bateriju lomu aizsardzībā.
Pirmo reizi kaujā izmantoti Austroungārijā 1848. gadā, aktīvi pielietoti ASV 1848. gada uzbrukumā Meksikai, kā arī 1861.-1865. gadu pilsoņu karā ASV, bet pēdējo reizi aktīvi izmantoti PSRS Aizkaukāzā 1990. gados, pretpadomju nemieru apspiešanā. Latvijas teritorijā bruņuvilcieni parādījās I Pasaules kara laikā, bet aktīvā karadarbībā tika izmantoti neatkarības kara laikā 1919.-1920. gados. Tie bija gan Dzelzsdivīzijas, landesvēra, LSPR armijas kā arī Igaunijas armijas bruņojumā.
Skat. arī:
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Priekšējai platformai ar savu svaru jāuzspridzina izliktas mīnas, ja tādas ir.
Attēlu galerija
Bruņuvilciens ASV pilsoņu karā.
Britu jūras lielgabaliem bruņots bruņuvilciens 1914. gadā Beļģijas frontē.
Igaunijas armijas bruņuvilciens "Pisuhänd", 1920. g.
Igaunijas armijas bruņuvilciens "Tasuja", 1920. g.
2. Pasaules kara vācu autonomais bruņuvagons.
Vācu bruņuvilciens 2. Pasaules kara frontē.
PSRS bruņuvilcienu tipi 2. Pasaules kara gados
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Steven Zaloga: Armored Trains. - Osprey Publishing, 2008, ISBN 978-1-84603-242-4
- Wolfgang Sawodny: Die Panzerzüge des Deutschen Reiches, 1899-1945. - EK-Verlag, Freiburg 1999 - überarb. Neuauflage 2006, ISBN 978-3-88255-678-0
- Сотников Е. А. Железные дороги мира из XIX в XXI век. - Транспорт: Москва, 1993. — 200 с. ISBN 5-277-01050-5
- Ефимьев А. В., Манжосов А. Н., Сидоров П. Ф. Бронепоезда в Великой Отечественной войне 1941-1945. - Транспорт: Москва, 1992. — 246 с. ISBN 5-277-01631-7
- Железнодорожники в Великой Отечественной войне 1941-1945. - Транспорт: Москва, 1987
- Дроговоз И.Г. Крепости на колесах. История бронепоездов. - Харвест: Минск, 202. — 352 с. ISBN 985-13-0744-0
Resursi internetā par šo tēmu
- German armoured train Panzerzug 21 - the gallery
- Soviet armored trains in WW2
- Russian armoured trains
- Photos of French Indochina armoured trains La Rafale I / Rafale II
- Бронепоезд
- Бронепоезда ОБ-3
- Бронепоезд - Статья из Военной Энциклопедии 1932-33 г.г.
- Бронепоезда в Великой Отечественной войне 1941-45
- Австро-венгерские бронепоезда 1914-1918 гг.
- Типы советских бронепоездов
- Последние бронепоезда советской армии
- Дроговоз И.Г. Крепости на колесах: История бронепоездов. - Мн.: Харвест, 2002. - 352 с.
- Схемы и чертежи бронепоездов // Дроговоз И.Г. Крепости на колесах: История бронепоездов.
