Atšķirības starp "Notārs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Notārs''' (no lat. ''notarius'' - "rakstvedis, sekretārsā", angl. ''notary'', vāc. ''Notar'', kr. ''нотариус') - amatpersona, kuras uzdevums ir izveidot, apliecināt un apstiprināt juridiskus aktus, lai piešķirtu tiem publisku ticamību (''publica fides''). | + | '''Notārs''' (no lat. ''notarius'' - "rakstvedis, sekretārsā", angl. ''notary'', vāc. ''Notar'', kr. ''нотариус'') - amatpersona, kuras uzdevums ir izveidot, apliecināt un apstiprināt juridiskus aktus, lai piešķirtu tiem publisku ticamību (''publica fides''). |
| − | |||
| + | [[Senā Roma|Romas republikā]] šīs funkcijas pildīja [[tabelijs]]. Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma ''notāri'' apkalpoja [[Baznīca|Baznīcu]]. [[Franku valsts|Franku valstī]] VIII gs. to pienākumu loks paplašinājās. XII gs. amats izplatījās visā Rietumeiropā, pie tam dažās zemēs ''notāriem'' bija zināmas tiesu varas funkcijas. Jaunajos laikos ''notāru'' funkcijas tika paplašinātas ar dokumentu, naudas, vērtspapīru glabāšanu u.c. pienākumiem. | ||
| + | [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] šo amatu ieviesa ar 1866. gada 14. aprīļa Notariāta likumu. Pēc [[padomju vara]]s nodibināšanas 1917. gadā amatu likvidēja, bet funkcijas pārņēma vietējās [[padome]]s. 1922. gadā amatu atjaunoja. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. marts, plkst. 07.04
Notārs (no lat. notarius - "rakstvedis, sekretārsā", angl. notary, vāc. Notar, kr. нотариус) - amatpersona, kuras uzdevums ir izveidot, apliecināt un apstiprināt juridiskus aktus, lai piešķirtu tiem publisku ticamību (publica fides).
Romas republikā šīs funkcijas pildīja tabelijs. Pēc Rietumromas impērijas sabrukuma notāri apkalpoja Baznīcu. Franku valstī VIII gs. to pienākumu loks paplašinājās. XII gs. amats izplatījās visā Rietumeiropā, pie tam dažās zemēs notāriem bija zināmas tiesu varas funkcijas. Jaunajos laikos notāru funkcijas tika paplašinātas ar dokumentu, naudas, vērtspapīru glabāšanu u.c. pienākumiem.
Krievijas impērijā šo amatu ieviesa ar 1866. gada 14. aprīļa Notariāta likumu. Pēc padomju varas nodibināšanas 1917. gadā amatu likvidēja, bet funkcijas pārņēma vietējās padomes. 1922. gadā amatu atjaunoja.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 117. lpp.
