Atšķirības starp "Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija''' – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu. Taču partija darboties nesāka, jo nedaudz vēlāk visus kongresa dalībniekus apcietināja. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas trešais kongress, kurā pieņēma rezolūciju par bruņotu sacelšanos. Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un [[Valsts dome]]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. | + | '''Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP)''' (''Российская социал-демократическая рабочая партия'') – demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu. Taču partija darboties nesāka, jo nedaudz vēlāk visus kongresa dalībniekus apcietināja. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas trešais kongress, kurā pieņēma rezolūciju par bruņotu sacelšanos. Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un [[Valsts dome]]s izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. |
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 25. marts, plkst. 12.22
Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (KSDSP) (Российская социал-демократическая рабочая партия) – demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā. Dibināšanas kongress sanāca 1898. gada 1. martā Minskā. Tajā pieņēma P.Strūves sarakstīto Krievijas sociāldemokrātiskās partijas manifestu. Taču partija darboties nesāka, jo nedaudz vēlāk visus kongresa dalībniekus apcietināja. 1905. gada aprīlī Londonā sanāca partijas trešais kongress, kurā pieņēma rezolūciju par bruņotu sacelšanos. Pēc 17. oktobra manifesta publicēšanas un Valsts domes izveidošanas sociāldemokrāti nolēma I Domes vēlēšanas boikotēt. Partijas IV kongresā 1906. gada aprīlī Londonā pieņēma lēmumu piedalīties II Valsts domes vēlēšanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas.
