Atšķirības starp "Imantas pulks" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Imantas pulks''' - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā no 1918. līdz 1920. gadam. 1918. gada 7. novembrī [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs]] parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka izveidošanas oficiālais mērķis bija cīņa pret Vāciju un tās sabiedrotajiem Urālu frontē, tomēr Centrālā biroja patiesais nolūks bija paglābt Sibīrijas latviešu kolonistus un bēgļus no [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un pārvest tos uz Latviju. 1919. gada | + | '''Imantas pulks''' - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā Francijas militārās misijas pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. 1918. gada 7. novembrī [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs]] parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka izveidošanas oficiālais mērķis bija cīņa pret Vāciju un tās sabiedrotajiem Urālu frontē, tomēr Centrālā biroja patiesais nolūks bija paglābt Sibīrijas latviešu kolonistus un bēgļus no [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un pārvest tos uz Latviju. 1919. gada decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori. Kareivju sagatavošana notika latviski, bet viņiem mācīja arī angļu un franču valodu. Karavīri valkāja īpatnējas formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulka uzturēšanu un apbruņošanu uzņēmās Francija, bet pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml. 1920. gada 1. februārī Vladivostokā krita Kolcaka valdiba un vara pārgaja vietējo padomju rokās - no pulka dezertēja 2 rotas kareivju ar visiem ieročiem. 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 76S instruktori un kareivji. Pulks sastaveja no 2 bataljoniem (bataljonā 3 rotas), instruktoru macibas komandas, sanitaru nodaļas, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestra, saimniecības nodaļas un rezerves. Par pulka uzturu un apbruņojumu gādājaa francu intendantūra. |
Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos: | Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos: | ||
| − | * 1920. gada | + | * 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gweneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi Pomona. |
| − | * tvaikonis "Dania" | + | * tvaikonis "Dania" ar 465 karavīriem no Vladivostokas izgāja 23. martā un pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā; |
| − | * pēdējie Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā. | + | * pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem [[Troickas bataljons|Troickas bataljona]] kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā. |
| + | Latvijā Imantas pulku izformēja - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.latvietislatvija.com/Latviesu_nacionalo_karaspeka_vienibu.htm Latviešu nacionālo karaspēka vienību nodibināšanās Sibirijā] | ||
[[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]] | [[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. jūlijs, plkst. 11.58
Imantas pulks - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā Francijas militārās misijas pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. 1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka izveidošanas oficiālais mērķis bija cīņa pret Vāciju un tās sabiedrotajiem Urālu frontē, tomēr Centrālā biroja patiesais nolūks bija paglābt Sibīrijas latviešu kolonistus un bēgļus no Krievijas pilsoņu kara un pārvest tos uz Latviju. 1919. gada decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori. Kareivju sagatavošana notika latviski, bet viņiem mācīja arī angļu un franču valodu. Karavīri valkāja īpatnējas formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulka uzturēšanu un apbruņošanu uzņēmās Francija, bet pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml. 1920. gada 1. februārī Vladivostokā krita Kolcaka valdiba un vara pārgaja vietējo padomju rokās - no pulka dezertēja 2 rotas kareivju ar visiem ieročiem. 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 76S instruktori un kareivji. Pulks sastaveja no 2 bataljoniem (bataljonā 3 rotas), instruktoru macibas komandas, sanitaru nodaļas, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestra, saimniecības nodaļas un rezerves. Par pulka uzturu un apbruņojumu gādājaa francu intendantūra.
Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos:
- 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gweneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi Pomona.
- tvaikonis "Dania" ar 465 karavīriem no Vladivostokas izgāja 23. martā un pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
- pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.
Latvijā Imantas pulku izformēja - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām.
