Atšķirības starp "Kavalērija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kavalērija''' - (no lat. ''caballus'' - "zirgs"; angl. ''cavalry'', fr. ''cavalerie'', vāc. ''Kavalerie'', kr. ''кавалерия'') - sauszemes karaspēka ieroču šķira, karavīri, kuri karadarbībā piedalās, jājot uz zirgiem (atsevišķos reģionos arī uz kamieļiem). Pirmo reizi parādās IX gs. p.m.ē. Seno Tuvo Austrumu zemēs ([[Asīrija|Asīrijā]], [[Urartu]]). Līdz sedlu un kāpšļu ieviešanai zemkopju kultūru armijās kavalērija kalpoja kā palīgspēki izlūkošanai, straujiem uzbrukumiem no flangiem, reidien pretinieka aizmugurē u.tml., taču [[Nomadi|nomadu]] zemēs tā veidoja karaspēka pamatmasu. Viduslaikos smagi bruņotā kavalērija bija armijas galvenais triecienspēks, kuras nozīme sāka pakāpeniski mazināties pēc XIV gs., kad Eiropā parādījās šaujamieroči. XV-XVI gs. lielāku lomu guva vieglā kavalērija, kura visai drīz tika apbruņota arī ar individuālajiem šaujamieročiem. Pēdējo reizi pietiekami plaši kavalērija tika izmantota [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]], kad tās triecienspēka loma zuda pilnībā, kavalērijas daļām atstājot palīgspēku lomu. XX gs. vidū lielākajā daļā valstu [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ''kavalērija'' kā ieroču šķira tika likvidēta. | '''Kavalērija''' - (no lat. ''caballus'' - "zirgs"; angl. ''cavalry'', fr. ''cavalerie'', vāc. ''Kavalerie'', kr. ''кавалерия'') - sauszemes karaspēka ieroču šķira, karavīri, kuri karadarbībā piedalās, jājot uz zirgiem (atsevišķos reģionos arī uz kamieļiem). Pirmo reizi parādās IX gs. p.m.ē. Seno Tuvo Austrumu zemēs ([[Asīrija|Asīrijā]], [[Urartu]]). Līdz sedlu un kāpšļu ieviešanai zemkopju kultūru armijās kavalērija kalpoja kā palīgspēki izlūkošanai, straujiem uzbrukumiem no flangiem, reidien pretinieka aizmugurē u.tml., taču [[Nomadi|nomadu]] zemēs tā veidoja karaspēka pamatmasu. Viduslaikos smagi bruņotā kavalērija bija armijas galvenais triecienspēks, kuras nozīme sāka pakāpeniski mazināties pēc XIV gs., kad Eiropā parādījās šaujamieroči. XV-XVI gs. lielāku lomu guva vieglā kavalērija, kura visai drīz tika apbruņota arī ar individuālajiem šaujamieročiem. Pēdējo reizi pietiekami plaši kavalērija tika izmantota [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]], kad tās triecienspēka loma zuda pilnībā, kavalērijas daļām atstājot palīgspēku lomu. XX gs. vidū lielākajā daļā valstu [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] ''kavalērija'' kā ieroču šķira tika likvidēta. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[bruņinieki]], [[kazaki]], [[huzāri]], [[ulāni]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.sonofthesouth.net/leefoundation/civil-war/1862/september/confederate-cavalry.htm US Confederate Cavalry] | ||
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | [[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. jūlijs, plkst. 19.36
Kavalērija - (no lat. caballus - "zirgs"; angl. cavalry, fr. cavalerie, vāc. Kavalerie, kr. кавалерия) - sauszemes karaspēka ieroču šķira, karavīri, kuri karadarbībā piedalās, jājot uz zirgiem (atsevišķos reģionos arī uz kamieļiem). Pirmo reizi parādās IX gs. p.m.ē. Seno Tuvo Austrumu zemēs (Asīrijā, Urartu). Līdz sedlu un kāpšļu ieviešanai zemkopju kultūru armijās kavalērija kalpoja kā palīgspēki izlūkošanai, straujiem uzbrukumiem no flangiem, reidien pretinieka aizmugurē u.tml., taču nomadu zemēs tā veidoja karaspēka pamatmasu. Viduslaikos smagi bruņotā kavalērija bija armijas galvenais triecienspēks, kuras nozīme sāka pakāpeniski mazināties pēc XIV gs., kad Eiropā parādījās šaujamieroči. XV-XVI gs. lielāku lomu guva vieglā kavalērija, kura visai drīz tika apbruņota arī ar individuālajiem šaujamieročiem. Pēdējo reizi pietiekami plaši kavalērija tika izmantota II Pasaules karā, kad tās triecienspēka loma zuda pilnībā, kavalērijas daļām atstājot palīgspēku lomu. XX gs. vidū lielākajā daļā valstu bruņoto spēku kavalērija kā ieroču šķira tika likvidēta.
Skat. arī: bruņinieki, kazaki, huzāri, ulāni
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 124. lpp.
