Atšķirības starp "Janičāri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:yanicares.jpg|right|thumb|400px|XX gs. sākums]] | [[Attēls:yanicares.jpg|right|thumb|400px|XX gs. sākums]] | ||
| − | '''Janičāri''' (no turk. ''yeniceri'' - "jaunie kareivji") - [[Osmaņu impērija]]s [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] regulārās kājnieku daļas, priviliģēta pavalstnieku ktegorija XIV-XIX gs. Kā regulārs kājnieku karaspēks izveidots 1329. gadā no karagūstekņiem, vēlāk no pakļauto kristīgo tautu jauniešiem, kurus [[Rekrutēšana|rekrutēja]] nodevu veidā. Laika gaitā ''janičāros'' sāka uzņemt kā kristiešus, tā musulmaņus u.c. ticību piederīgos. Savas pastāvēšanas pirmajos gadsimtos bija spēcīgākā kājnieku ieroču šķira Rietumu puslodē. Ar laiku ''janičāru'' privilēģiju skaits auga, disciplīna kļuva vājāka, Stambulas garnizonu aktīvi sāka izmantot galma intrigās un apvērsumos (līdzīgi kā [[Krievijas imperatora gvarde]]), līdz beidot 1826. gadā ''janičāru pulkus kā karadaarbībai nederīgus un valsts varai bīstamus izformēja. | + | '''Janičāri''' (no turk. ''yeniceri'' - "jaunie kareivji") - [[Osmaņu impērija]]s [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] regulārās kājnieku daļas, priviliģēta pavalstnieku ktegorija XIV-XIX gs. Kā regulārs kājnieku karaspēks izveidots 1329. gadā no karagūstekņiem, vēlāk no pakļauto kristīgo tautu jauniešiem, kurus [[Rekrutēšana|rekrutēja]] nodevu veidā. Laika gaitā ''janičāros'' sāka uzņemt kā kristiešus, tā musulmaņus u.c. ticību piederīgos. Savas pastāvēšanas pirmajos gadsimtos bija spēcīgākā kājnieku ieroču šķira Rietumu puslodē. Ar laiku ''janičāru'' privilēģiju skaits auga, disciplīna kļuva vājāka, Stambulas garnizonu aktīvi sāka izmantot galma intrigās un apvērsumos (līdzīgi kā [[Krievijas imperatora gvarde]]), līdz beidot 1826. gadā ''janičāru'' pulkus kā karadaarbībai nederīgus un valsts varai bīstamus izformēja. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 4. augusts, plkst. 18.06
Janičāri (no turk. yeniceri - "jaunie kareivji") - Osmaņu impērijas bruņoto spēku regulārās kājnieku daļas, priviliģēta pavalstnieku ktegorija XIV-XIX gs. Kā regulārs kājnieku karaspēks izveidots 1329. gadā no karagūstekņiem, vēlāk no pakļauto kristīgo tautu jauniešiem, kurus rekrutēja nodevu veidā. Laika gaitā janičāros sāka uzņemt kā kristiešus, tā musulmaņus u.c. ticību piederīgos. Savas pastāvēšanas pirmajos gadsimtos bija spēcīgākā kājnieku ieroču šķira Rietumu puslodē. Ar laiku janičāru privilēģiju skaits auga, disciplīna kļuva vājāka, Stambulas garnizonu aktīvi sāka izmantot galma intrigās un apvērsumos (līdzīgi kā Krievijas imperatora gvarde), līdz beidot 1826. gadā janičāru pulkus kā karadaarbībai nederīgus un valsts varai bīstamus izformēja.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
