Atšķirības starp "Dragūni" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | [[Attēls:Dragoons_1815.JPG|right|thumb|250px|]] | + | [[Attēls:Dragoons_1815.JPG|right|thumb|250px|franču dragūni (1815.)]] |
'''Dragūni''' (no fr. ''dragon'' - drakons; angl. ''dragoons'', vāc. ''Dragoner'', kr. ''драгуны'') - vidējās [[kavalērija]]s paveids vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, kur karavīri piedalījās karadarbībā gan kā jātnieki, gan kājnieku ierindā, atkarībā no nepieciešamības. Izveidojās Francijā XVI gs., kur tā dēvēja kājniekus, kas uz kaujas lauku devās zirgos, bet pirms kaujas nokāpa no tiem. Nosaukums, iespējams, cēlies no [[dragona]]s - īsās [[muskete]]s. XVII gs. pirmajā pusē sāka piedalīties karadarībā arī kā kavalērija. Atkarībā no laika un zemes, klasiskais ''dragūns'' bija bruņots ar [[Pīķis|pīķi]], [[Zobens|zobenu]] ([[Rapieris|rapieri]], [[Šaška|šašku]], [[palašs|palašu]] u.c.) un šaujamieročiem ([[Pistole|pistoļu]] pāris, [[muskete]], vēlāk [[karabīne]] vai [[šautene]]). [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kopš 1712. gada kalpoja arī kā iekšlietu karaspēks, pildot policejiskas funkcijas (soda ekspedīcijas, nemieru apspiešana, apsardze u.tml.), bet kā kavalērijas veids likvidēts 1918. gadā. | '''Dragūni''' (no fr. ''dragon'' - drakons; angl. ''dragoons'', vāc. ''Dragoner'', kr. ''драгуны'') - vidējās [[kavalērija]]s paveids vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, kur karavīri piedalījās karadarbībā gan kā jātnieki, gan kājnieku ierindā, atkarībā no nepieciešamības. Izveidojās Francijā XVI gs., kur tā dēvēja kājniekus, kas uz kaujas lauku devās zirgos, bet pirms kaujas nokāpa no tiem. Nosaukums, iespējams, cēlies no [[dragona]]s - īsās [[muskete]]s. XVII gs. pirmajā pusē sāka piedalīties karadarībā arī kā kavalērija. Atkarībā no laika un zemes, klasiskais ''dragūns'' bija bruņots ar [[Pīķis|pīķi]], [[Zobens|zobenu]] ([[Rapieris|rapieri]], [[Šaška|šašku]], [[palašs|palašu]] u.c.) un šaujamieročiem ([[Pistole|pistoļu]] pāris, [[muskete]], vēlāk [[karabīne]] vai [[šautene]]). [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] kopš 1712. gada kalpoja arī kā iekšlietu karaspēks, pildot policejiskas funkcijas (soda ekspedīcijas, nemieru apspiešana, apsardze u.tml.), bet kā kavalērijas veids likvidēts 1918. gadā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. augusts, plkst. 16.37
Dragūni (no fr. dragon - drakons; angl. dragoons, vāc. Dragoner, kr. драгуны) - vidējās kavalērijas paveids vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos, kur karavīri piedalījās karadarbībā gan kā jātnieki, gan kājnieku ierindā, atkarībā no nepieciešamības. Izveidojās Francijā XVI gs., kur tā dēvēja kājniekus, kas uz kaujas lauku devās zirgos, bet pirms kaujas nokāpa no tiem. Nosaukums, iespējams, cēlies no dragonas - īsās musketes. XVII gs. pirmajā pusē sāka piedalīties karadarībā arī kā kavalērija. Atkarībā no laika un zemes, klasiskais dragūns bija bruņots ar pīķi, zobenu (rapieri, šašku, palašu u.c.) un šaujamieročiem (pistoļu pāris, muskete, vēlāk karabīne vai šautene). Krievijas impērijā kopš 1712. gada kalpoja arī kā iekšlietu karaspēks, pildot policejiskas funkcijas (soda ekspedīcijas, nemieru apspiešana, apsardze u.tml.), bet kā kavalērijas veids likvidēts 1918. gadā.
- Palasi un zobeni.jpg
palaši un zobeni
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Драгуны - Словари и энциклопедии на Академике
- Значение слова "Драгуны" в Большой Советской Энциклопедии
- Драгуны - Ф.А. Брокгауз, И.А. Ефрон. Энциклопедический словарь
- Драгуны и уланы Наполеона
- История французских драгун 1740-1762 гг.
- Введенский Г.Э. Драгуны. Кавалерия Российской армии. - Аврора, 2004. - 64 c. ISBN 5730007523
- Введенский Г.Э. Драгуны. Кавалерия Российской армии. - Аврора, 2004. - 64 c. ISBN 5730007523
- Драгунские полки не бывшие ранее кирасирскими. // Полковник Шенк В.К. Таблицы форм обмундирования Русской Армии
- Ладыгин И.В. Униформа кавалерии Русской Армии 1907-1914гг.
- Шавенков П.В. Российская регулярная кавалерия в 1698 – 1917 гг.