Atšķirības starp "Orfisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Orfisms''' - [[Maniheisms|maniheistisks]] mītiskā dziesminieka [[Orfejs|Orfeja]] it kā izveidots [[Dionīss|Dionīsa]] kulta paveids [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] radies aptuveni VII gs. p.m.ē. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvoties no šīs pasaules važām. Īpaši izplatīts [[Vergi|vergu]] un izputējušo zemkopju vidū. | + | '''Orfisms''' - [[Maniheisms|maniheistisks]] mītiskā dziesminieka [[Orfejs|Orfeja]] it kā izveidots [[Dionīss|Dionīsa]] kulta paveids [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] radies aptuveni VII-VI gs. p.m.ē. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvoties no šīs pasaules važām. Īpaši izplatīts [[Vergi|vergu]] un izputējušo zemkopju vidū. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. augusts, plkst. 12.22
Orfisms - maniheistisks mītiskā dziesminieka Orfeja it kā izveidots Dionīsa kulta paveids Senajā Grieķijā radies aptuveni VII-VI gs. p.m.ē. Noliedza dzīvi, saistot to ar ciešanām un negācijām, cilvēka ķermeni uztvēra kā ieslodzījuma vietu, kurā ieslēgta no svētlaimīgās viņpasaules izraidītā dvēsele. Tikai nīcīgajam ķermeni mirstot, nemirstīgajai dvēselei esot iespēja atbrīvoties no šīs pasaules važām. Īpaši izplatīts vergu un izputējušo zemkopju vidū.
Literatūra par šo tēmu
- Orfiķi. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 308. lpp.