Atšķirības starp "Pirmatnējā kopiena" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pirmatnējā kopiena''' (an. ''primeval community'', vc. ''primitives Gemeinwessen'', kr. ''первобытная община'') jeb '''pirmatnējās kopienas iekārta''' (kr. ''первобытнообщинный строй'') - vēstures preiodizācijā pieņemts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai jeb sabiedriskai formācijai, kas ir vienas vai vairāku [[Dzimta|ģinšu]] apvienība [[Kopiena|kopienā]] bez politiskas struktūras, kuras locekļi ir savstarpēji saradojušies, saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Pieņemts periodizēt "agrajā" un "vēlajā" ''pirmatnējā sabiedrībā''. Agrā ir visai egalitārs un gana mazskaitlīgs vācēju kolektīvs. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk [[nomadi]]sks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - teritorija, mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze (vecums) un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja [[paražu tiesības]]. "Vēlā" ''kopiena'' jua ir daudz sarežģītāks sociāls veidojums ar ražojošu un pat specializētu saimniecību, kas lauj iegūt regulāru virsproduktu, ar lielāku locekļu skaitu (kas liek sašķelties apakšstruktūrās), pieaugošu privātīpašuma lomu, darba dalīšanu un pārdali, pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm. Tomēr arī šajā stadijā ''kopienas'' struktūras kodolu veido lokalizēta dzimta. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās [[Cilts|ciltīs]]. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvēja no | + | '''Pirmatnējā kopiena''' (an. ''primeval community'', vc. ''primitives Gemeinwessen'', kr. ''первобытная община'') jeb '''pirmatnējās kopienas iekārta''' (kr. ''первобытнообщинный строй'') - vēstures preiodizācijā pieņemts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai jeb sabiedriskai formācijai, kas ir vienas vai vairāku [[Dzimta|ģinšu]] apvienība [[Kopiena|kopienā]] bez politiskas struktūras, kuras locekļi ir savstarpēji saradojušies, saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Pieņemts periodizēt "agrajā" un "vēlajā" ''pirmatnējā sabiedrībā''. Agrā ir visai egalitārs un gana mazskaitlīgs vācēju kolektīvs. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk [[nomadi]]sks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - teritorija, mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze (vecums) un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja [[paražu tiesības]]. "Vēlā" ''kopiena'' jua ir daudz sarežģītāks sociāls veidojums ar ražojošu un pat specializētu saimniecību, kas lauj iegūt regulāru virsproduktu, ar lielāku locekļu skaitu (kas liek sašķelties apakšstruktūrās), pieaugošu privātīpašuma lomu, darba dalīšanu un pārdali, pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm. Tomēr arī šajā stadijā ''kopienas'' struktūras kodolu veido lokalizēta dzimta. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās [[Cilts|ciltīs]]. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvēja no IX gs.p.m.e. līdz IX-X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca ''pirmatnējās kopienas'' sairumu. |
Skat. arī [[pirmatnējās kopienas sairšana]] | Skat. arī [[pirmatnējās kopienas sairšana]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 30. augusts, plkst. 10.48
Pirmatnējā kopiena (an. primeval community, vc. primitives Gemeinwessen, kr. первобытная община) jeb pirmatnējās kopienas iekārta (kr. первобытнообщинный строй) - vēstures preiodizācijā pieņemts apzīmējums pirmajai cilvēces sociālās pašorganizētības formai jeb sabiedriskai formācijai, kas ir vienas vai vairāku ģinšu apvienība kopienā bez politiskas struktūras, kuras locekļi ir savstarpēji saradojušies, saistīti kolektīvā darbā, iegūtā sadalē un paražās. Pieņemts periodizēt "agrajā" un "vēlajā" pirmatnējā sabiedrībā. Agrā ir visai egalitārs un gana mazskaitlīgs vācēju kolektīvs. Darba rīki visai primitīvi - akmens, koka, kaula, - dzīvesveids visbiežāk nomadisks. Kopīgi bija t.s. "ražošanas līdzekļi" - teritorija, mājokļi, saimniecības inventārs, - bet personiskā īpašumā medību rīki (ieroči), apģērbs, mājturības priekšmeti utt. Arī iegūto patērēja kopīgi. Darba dalīšana bija pēc dzimuma un vecuma, savukārt sociālo hierarhiju noteica indivīdu pieredze (vecums) un prasmes. Sociālo līdzsvaru nodrošināja paražu tiesības. "Vēlā" kopiena jua ir daudz sarežģītāks sociāls veidojums ar ražojošu un pat specializētu saimniecību, kas lauj iegūt regulāru virsproduktu, ar lielāku locekļu skaitu (kas liek sašķelties apakšstruktūrās), pieaugošu privātīpašuma lomu, darba dalīšanu un pārdali, pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm. Tomēr arī šajā stadijā kopienas struktūras kodolu veido lokalizēta dzimta. Radniecīgas kopienas parasti apvienojās ciltīs. Pirmatnējās kopienas iekārta Latvijas teritorijā pastāvēja no IX gs.p.m.e. līdz IX-X gs. (vietām). Kopienai pārejot uz zemkopību un intensīvāku virsprodukta iegūšanu (mājdzīvnieku domesticēšana, darbarīku pilnveidošana u.tml.), sākoties starpkopienu militārajiem konfliktiem, sākās sociālā noslāņošanās, kas izsauca pirmatnējās kopienas sairumu.
Skat. arī pirmatnējās kopienas sairšana
Literatūra
- Pirmatnējās kopienas iekārta. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 328. lpp.
- Harri Moora. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedrība Latvijas PSR teritorijā. - Latvijas Valsts izdevniecība: Rīga, 1952., 172 lpp.
