Atšķirības starp "Milicija" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. septembris, plkst. 19.35

Milicija (no lat. militia - "karadienests"; an. militia, fr. milice, vc. Miliz, Volksheer, kr. милиция) - atkarībā no konteksta:

• 1. Virknē Eiropas un Jaunās Pasaules valstu no visiem ieročus nest spējīgajiem pilsoņiem pēc īsas apmācības nokomplektēta iregulārā armija jaunajos laikos.
• 2. Zemessardzes nosaukums (милиция, земское войско, ополченное войско) Krievijas impērijā 1806.-1807. gados. Izveidota kā regulāro bruņoto spēku palīgspēki cīņā pret gaidāmo Francijas armijas iebrukumu, ierindas sastāvu komplektējot no dzimtcilvēkiem, bet virsniekus no muižniekiem. Izformēta 25.06.1807. pēc Tilzītes miera līguma noslēgšanas. XIX-XX gs. no vietējo tautību pārstāvjiem komplektētas bruņotas policijas palīgvienības Kaukāzā.
• 3. Zemessardzes apzīmējums virknē valstu jaunajos un jaunākajos laikos.
• 4. Policijas nosaukums Krievijas republikā (Krievijas Pagaidu valdības rīkojumi 6.03.1717. un 10.03.1917.), pēc tam KSFPR (20.10.(10.11.)1917. dekrēts "Par strādnieku miliciju" - О рабочей милиции), PSRS u.c. tā sauktā sociālistiskā bloka valstīs XX gs., lai uzsvērtu šīs institūcijas veidošanos "no tautas".

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 132.-133. lpp.

• James B. Whisker. The Rise and Decline of the American Militia System. - Susquehanna University Press, 1999, ISBN 094563692X
• Cooper Jerry M. The rise of the National Guard: the evolution of the American militia, 1865-1920. // Studies in war, society, and the military, v. 1. - University of Nebraska Press: Lincoln, 1998. ISBN 0803214863

Resursi internetā par šo tēmu

• The Militia Information Service
• William S. Fields, David T. Hardy. The Militia and the Constitution: A Legal History. // Military Law Review. Spring 1992

• Miliz

• Милиция - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона