Muižas ļaudis: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Muižas ļaudis''' (vāc. ''Hofesleute'', kr. ''дворовые люди'') - kalpotāji muižā vai galmā: [[kučieri]], amatnieki, [[sulaiņi]] u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās. | '''Muižas ļaudis''' (vāc. ''Hofesleute'', kr. ''дворовые люди'') - kalpotāji muižā vai galmā: [[kučieri]], amatnieki, [[sulaiņi]] u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās. Krievijā sākot ar XVII gs. - [[dzimtcilvēki]]. Salīdzinot ar [[zemniecība|zemniekiem]], ''muižas ļaudis'' bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja ''muižas ļaudis'' pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par ''muižas ļaudīm'' ir 1804. gada ''Vidzemes Zemnieku likumos'' un 1817.-1819. gadu ''Zemnieku brīvlaišanas likumos'', saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību, taču zemi nesaņēma. | ||
Krievijā sākot ar XVII gs. - [[dzimtcilvēki]]. Salīdzinot ar [[zemniecība|zemniekiem]], ''muižas ļaudis'' bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja ''muižas ļaudis'' pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par ''muižas ļaudīm'' ir 1804. gada ''Vidzemes Zemnieku likumos'' un 1817.-1819. gadu ''Zemnieku brīvlaišanas likumos'', saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību, taču zemi nesaņēma. | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. novembris, plkst. 09.45
Muižas ļaudis (vāc. Hofesleute, kr. дворовые люди) - kalpotāji muižā vai galmā: kučieri, amatnieki, sulaiņi u.tml. ļaudis, kas dzīvoja un strādāja muižās. Krievijā sākot ar XVII gs. - dzimtcilvēki. Salīdzinot ar zemniekiem, muižas ļaudis bija lielākā personiskā atkarībā no muižkungiem. Muižnieks varēja muižas ļaudis pārdot, dāvināt, novēlēt mantojumā. Pirmie plašākie noteikumi par muižas ļaudīm ir 1804. gada Vidzemes Zemnieku likumos un 1817.-1819. gadu Zemnieku brīvlaišanas likumos, saskaņā ar kuriem tie ieguva personisko brīvību, taču zemi nesaņēma.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26., 28. lpp.
