Atšķirības starp "Laukstrādnieki" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. oktobris, plkst. 18.07

Laukstrādnieki (latv.) - lauksaimniecībā nodarbinātie algotie strādnieki, bezzemnieki (arī pusgraudnieki) XIX gs. otrajā pusē un XX gs. pirmajā pusē. Pēc darba līguma termiņa laukstrādniekus iedalīja gada, vasaras, mēneša, dienas un akorddarba strādniekos un pēc ģimenes stāvokļa: precētos (vīri, pārinieki - ja līga arī laukstrādnieka sievu) un neprecētos (puiši, meitas), kā arī pusaudžos (mazie puiši jeb puspuiši, mazās meitas) un bērnos (ganos). Pēc atalgojuma laukstrādniekus iedalīja deputātniekos, kalpos un bandiniekos.

Komentāri

Laukstrādnieku atalgojums - zeme, uzturs, apģērbs, - bija dažādās proporcijās, atkarībā no laukstrādnieka kvalifikācijas un līguma. Par naudu līga galvenokārt neprecētos laukstrādniekus, bet arī tie daļu algas saņēma natūrā (apģērbs, uzturs). Neprecētos laukstrādniekus biežāk līga saimnieku sētās, bet precētos - muižās.

1923. gada lauksaimniecības skaitīšanā bija reģistrēti 186 678 laukstrādnieki (15,6% no visa zemniecības skaita), bet 1936. gadā to skaits bija samazinājies līdz 143 526. Darbaroku trūkuma dēļ Latvijā 1931. gadā bija nodarbināti apmēram 24 000 laukstrādnieku no kaimiņvalstīm (galvenokārt no Lietuvas un Polijas).

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23.-24. lpp.