Atšķirības starp "Sociālistiskā revolūcija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sociālistiskā revolūcija''' - [[Marksisms|marksisma]] teorijā pieņēmums par sabiedrības pāreju no [[Kapitālisms|kapitālisma]] uz [[Komunisms|komunismu]] vispārējas apspiesto [[Šķira|šķiru]] ([[Proletariāts|proletariāta]] kā izglītotākās un organizētākās šķiras vadībā) bruņotas sacelšanās - revolūcijas, - ceļā, nodibinot [[Proletariāta diktatūra|proletariāta diktatūru]], lai ieviestu [[Sociālisms|sociālismu]] kā pārejas posmu. Viennozīmīgas nostājas pret šo koncepciju nebija ne [[Markss Kārlis|K.Marksa]] laikā, ne vēlāk, piemēram, [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]] to uzskatīja tikai par vienu iespējamību, priekšroku dodot cīņai par sociālā taisnīguma ieviešanu reformu ceļā, savukārt [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] ''sociālistiskā revolūcija'' tika traktēta kā ''a priori'' neizbēgams un obligāts priekšnosacījums, kas varot būt (atkarībā no apstākļiem) mierīga vai vardarbīga. | + | '''Sociālistiskā revolūcija''' - [[Marksisms|marksisma]] teorijā pieņēmums par sabiedrības pāreju no [[Kapitālisms|kapitālisma]] uz [[Komunisms|komunismu]] vispārējas apspiesto [[Šķira|šķiru]] ([[Proletariāts|proletariāta]] kā izglītotākās un organizētākās šķiras vadībā) bruņotas sacelšanās - revolūcijas, - ceļā, nodibinot [[Proletariāta diktatūra|proletariāta diktatūru]], lai ieviestu [[Sociālisms|sociālismu]] kā pārejas posmu. Viennozīmīgas nostājas pret šo koncepciju nebija ne [[Markss Kārlis|K.Marksa]] laikā, ne vēlāk, piemēram, [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāti]] to uzskatīja tikai par vienu iespējamību, priekšroku dodot cīņai par sociālā taisnīguma ieviešanu reformu ceļā, savukārt [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] ''sociālistiskā revolūcija'' tika traktēta kā ''a priori'' neizbēgams un obligāts priekšnosacījums, kas varot būt (atkarībā no apstākļiem) mierīga<ref>Pamatojoties uz lielas iedzīvotāju daļas nepretošanos vai pat atbalstu, padomju historiogrāfijā par "mierīgu sociālistisko revolūciju" pieņemts dēvēt [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas Republikas okupāciju]] 1940. gada jūnijā.</ref> vai vardarbīga. |
[[Ļeņins]] papildināja ideju ar jaunām tēzēm: par proletariāta uzvaras iespējamību un nepieciešamību sākotnēji vienā vai vairākās valstīs; no tā izriet dažādu siciāli ekonomisko un politisko sistēmu zemju līdzāspastāvēšanas nepieciešamība; par to, ka revolūcija pārrauj vispirms pasaules kapitālistiskās saimniecības visvājākos posmus; par proletariāta hegemoniju un [[Buržuāziskā revolūcija|buržuāziski demokrātiskās revolūcijas]] pāraugšanu sociālistiskajā; par to, ka strādnieku cīņa attīstītajās kapitālistiskajās valstīs ir saistīta ar koloniju tautu nacionālās atbrīvošanās kustību; par [[Revolucionārā situācija|revolucionāro situāciju]]; par objektīvo un subjektīvo faktoru apvienošanos; par ''sociālistiskās revolūcijas'' formu daudzveidību u.tml. Vēlāk tas tika papildināts ar ideju par atpalikušo zemju iespēju ''sociālistiskās revolūcijas'' ceļā izveidot sociālismu, izlaižot kapitalisma stadiju, un par [[Nacionālā demokrātija|nacionālās demokrātijas]] valstu izveidošanu; par pārejas pakāpju iespējamību cīņā par proletariāta diktatūru u.tml. | [[Ļeņins]] papildināja ideju ar jaunām tēzēm: par proletariāta uzvaras iespējamību un nepieciešamību sākotnēji vienā vai vairākās valstīs; no tā izriet dažādu siciāli ekonomisko un politisko sistēmu zemju līdzāspastāvēšanas nepieciešamība; par to, ka revolūcija pārrauj vispirms pasaules kapitālistiskās saimniecības visvājākos posmus; par proletariāta hegemoniju un [[Buržuāziskā revolūcija|buržuāziski demokrātiskās revolūcijas]] pāraugšanu sociālistiskajā; par to, ka strādnieku cīņa attīstītajās kapitālistiskajās valstīs ir saistīta ar koloniju tautu nacionālās atbrīvošanās kustību; par [[Revolucionārā situācija|revolucionāro situāciju]]; par objektīvo un subjektīvo faktoru apvienošanos; par ''sociālistiskās revolūcijas'' formu daudzveidību u.tml. Vēlāk tas tika papildināts ar ideju par atpalikušo zemju iespēju ''sociālistiskās revolūcijas'' ceļā izveidot sociālismu, izlaižot kapitalisma stadiju, un par [[Nacionālā demokrātija|nacionālās demokrātijas]] valstu izveidošanu; par pārejas pakāpju iespējamību cīņā par proletariāta diktatūru u.tml. | ||
Skat. arī [[Oktobra revolūcija Krievijā]] | Skat. arī [[Oktobra revolūcija Krievijā]] | ||
| + | |||
| + | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. decembris, plkst. 11.58
Sociālistiskā revolūcija - marksisma teorijā pieņēmums par sabiedrības pāreju no kapitālisma uz komunismu vispārējas apspiesto šķiru (proletariāta kā izglītotākās un organizētākās šķiras vadībā) bruņotas sacelšanās - revolūcijas, - ceļā, nodibinot proletariāta diktatūru, lai ieviestu sociālismu kā pārejas posmu. Viennozīmīgas nostājas pret šo koncepciju nebija ne K.Marksa laikā, ne vēlāk, piemēram, sociāldemokrāti to uzskatīja tikai par vienu iespējamību, priekšroku dodot cīņai par sociālā taisnīguma ieviešanu reformu ceļā, savukārt ļeņinismā sociālistiskā revolūcija tika traktēta kā a priori neizbēgams un obligāts priekšnosacījums, kas varot būt (atkarībā no apstākļiem) mierīga[1] vai vardarbīga.
Ļeņins papildināja ideju ar jaunām tēzēm: par proletariāta uzvaras iespējamību un nepieciešamību sākotnēji vienā vai vairākās valstīs; no tā izriet dažādu siciāli ekonomisko un politisko sistēmu zemju līdzāspastāvēšanas nepieciešamība; par to, ka revolūcija pārrauj vispirms pasaules kapitālistiskās saimniecības visvājākos posmus; par proletariāta hegemoniju un buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pāraugšanu sociālistiskajā; par to, ka strādnieku cīņa attīstītajās kapitālistiskajās valstīs ir saistīta ar koloniju tautu nacionālās atbrīvošanās kustību; par revolucionāro situāciju; par objektīvo un subjektīvo faktoru apvienošanos; par sociālistiskās revolūcijas formu daudzveidību u.tml. Vēlāk tas tika papildināts ar ideju par atpalikušo zemju iespēju sociālistiskās revolūcijas ceļā izveidot sociālismu, izlaižot kapitalisma stadiju, un par nacionālās demokrātijas valstu izveidošanu; par pārejas pakāpju iespējamību cīņā par proletariāta diktatūru u.tml.
Skat. arī Oktobra revolūcija Krievijā
Atsauces un piezīmes
- ↑ Pamatojoties uz lielas iedzīvotāju daļas nepretošanos vai pat atbalstu, padomju historiogrāfijā par "mierīgu sociālistisko revolūciju" pieņemts dēvēt Latvijas Republikas okupāciju 1940. gada jūnijā.
Literatūra par šo tēmu
- Sociālistiskā revolūcija // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 386.-387. lpp.
