Atšķirības starp "Desmitā tiesa" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. februāris, plkst. 09.53

Desmitā tiesa (lat. decima, decuma; an. tithe, fr. dime, vāc. Zehnte, lejasvāc. tegede, kr. десятина) - kristietībā Baznīcas nodoklis 1/10 apmērā no personas ienākumiem (naudā vai graudā) garīdzniecības un kulta celtņu uzturēšanai. Sastopama jau Vecajā Derībā. V gs. Baznīcas tēvi pārnesa desmitās tiesas pamatojumu kristietībā. VI gs. Baznīca sāka ievākt desmito tiesu no visiem zemes ienākumiem un sadalīja iegūto garīdznieku, baznīcas un draudzes nabagu uzturēšanai. Eiropā pakāpeniski tika atcelta XVIII-XIX gs. buržuāzisko revolūciju rezultātā.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177. lpp