Ekskomunikācija: Atšķirības starp versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. februāris, plkst. 20.17

Ekskomunikācija (lat. excommunicatio) - izslēgšana no Baznīcas. Ekskomunikācijas juridisko formu deva pāvests Martins V 1418. gadā. Izšķir:

excommunicatus vitandus - persona tika izslēgta no Baznīcas un arī no sabiedriskās dzīves (kopienas, amata, ģimenes u.tml.), ko varēja izsludināt tikai pāvests;
excommunicatus toleraturs - persona tiek izslēgta tikai no reliģiskās dzīves, draudzes, saglabājot tiesības dzīvot sabiedrisko dzīvi.

Ja ekskomnicētais nomira, nenožēlojot grēkus, to apglabāja bez reliģiskā rituāla, ārpus svētītās apbedīšanas vietas.

Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.
Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 178. lpp.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-'''Ekskomunikācija''' (lat. ''excommunicatio'') - izslēgšana no Baznīcas.
+'''Ekskomunikācija''' (lat. ''excommunicatio'') - izslēgšana no [[Baznīca]]s. ''Ekskomunikācijas'' juridisko formu deva [[pāvests]] Martins V 1418. gadā. Izšķir:
+* ''excommunicatus vitandus'' - persona tika izslēgta no Baznīcas un arī no sabiedriskās dzīves (kopienas, amata, ģimenes u.tml.), ko varēja izsludināt tikai pāvests;
+* ''excommunicatus toleraturs'' - persona tiek izslēgta tikai no reliģiskās dzīves, [[draudze]]s, saglabājot tiesības dzīvot sabiedrisko dzīvi.
+Ja ekskomnicētais nomira, nenožēlojot grēkus, to apglabāja bez reliģiskā rituāla, ārpus svētītās apbedīšanas vietas.
 == Ieteicamā literatūra ==
 * Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.
+* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 178. lpp.
 [[Kategorija:Romas Katoļu Baznīca]]