Atšķirības starp "Niduja" versijām
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
| + | [[Kategorija:Jūdaisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. februāris, plkst. 08.20
Niduja (ivr. נִדּוּי, niddui - "izdzīšana") - jūdaismā pagaidu (ar tiesībām uz apžēlošanu) izraidīšana no kopienas. Viduslaiku avotos sastopama "bargās nidujas" apraksts: vispirms vainīgo pakļauj nidujai un, ja vainīgais nelūdz to 30 dienu laikā atcelt, to pagarina vēl uz 30 dienām, termiņam beidzoties vainīgo pakļaujot heremai (Talmudā dažkārt gan heremu, gan niduju apzīmē ar aramiešu vārdu "šamta"). Niduju piesprieda par: zinātņu vīra apvainošanu, atteikšanos stāties rabīnu tiesas priekšā, rabīnu ieteikumu ignorēšanu, zvēresta laušanu, neiespējamā pieprasīšanu, paviršu nikna suņa turēšanu, nelikumīgas (saskaņā ar ebreju likumiem vai neebreju tiesas spriedumu) naudas saņemšanu u.tml. Parasti niduju piesprieda betdinā un izziņoja kopienas locekļiem. Viduslaikos herema un niduja bija izplatītākie soda mēri ebreju kopienās, un visai bieži kalpoja kā līdzeklis brīvdomības apkarošanai. Heremu prakizē arī jaunākajos laikos ortodoksālo ebreju kopienās.
