Atšķirības starp "Reihstāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* '''1.''' Augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas Vācu impērijā]]. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas [[Zemes miers|zemes mieriem]] stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. ''des Reiches gemeinder Tag'' (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag". | * '''1.''' Augstākā [[kārtu pārstāvniecība]]s sapulce [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas Vācu impērijā]]. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas [[Zemes miers|zemes mieriem]] stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. ''des Reiches gemeinder Tag'' (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag". | ||
* '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s (''Norddeutscher Bund'') [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. | * '''2.''' [[Ziemeļvācu savienība]]s (''Norddeutscher Bund'') [[parlaments|parlamenta]] apakšpalāta 1867.-1871. gados. | ||
| − | * '''3.''' [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] uz 3 (kopš 1887. gada uz 4) gadiem ievēlēta parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), augstākā likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. Reihstāgakompetencē ietilpa tiesību jaunrades, budžeta un finanšu jautājumi. | + | * '''3.''' [[Vācijas impērijas Reihstāgs]] - [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]] uz 3 (kopš 1887. gada uz 4) gadiem ievēlēta parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - [[Bundesrāts]]), augstākā likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. Reihstāgakompetencē ietilpa tiesību jaunrades, budžeta un finanšu jautājumi. |
* '''4.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. | * '''4.''' [[Veimāras republika]]s laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa. | ||
* '''5.''' [[Vācija]]s parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam. | * '''5.''' [[Vācija]]s parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 7. marts, plkst. 07.36
|
Reihstāgs (vāc. Reichstag no Reich - "valsts" + Tag - "diena") - atkarībā no konteksta:
- 1. Augstākā kārtu pārstāvniecības sapulce Sv. Romas Vācu impērijā. Izveidots 1495. gadā, lai līdzsvarotu varu un nodrošinātu ķeizara likumu ievērošanu valstī, lai atvieglotu zvērēšanu, impērijas zemes mieriem stājoties spēkā. Nosaukums ir vāc. des Reiches gemeinder Tag (impērijas [pārstāvju] kopīgā diena) saīsinājums "Reichstag".
- 2. Ziemeļvācu savienības (Norddeutscher Bund) parlamenta apakšpalāta 1867.-1871. gados.
- 3. Vācijas impērijas Reihstāgs - Vācijas impērijā uz 3 (kopš 1887. gada uz 4) gadiem ievēlēta parlamenta apakšpalāta (augšpalāta - Bundesrāts), augstākā likumdevēju institūcija, piedalījās likumdošanas darbā, valsts budžeta izveidē, kontrolēja izpildvaru. Reihstāgakompetencē ietilpa tiesību jaunrades, budžeta un finanšu jautājumi.
- 4. Veimāras republikas laikā (1919.-1933.) parlamenta apakšpalāta, ko ievēlējā pēc proporcionālās pārstāvniecības principa.
- 5. Vācijas parlamenta nosaukums laikā līdz 1945. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
- Vācijas impērijas konstitūcija (1871.) // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 194. lpp.
- Peter Claus Hartmann. Das Heilige Römische Reich deutscher Nation in der Neuzeit 1486–1806. - Stuttgart, 2005, ISBN 3-15-017045-1
- Axel Gotthard. Das Alte Reich 1495–1806. - Darmstadt, 2003, ISBN 3-534-15118-6
- Helmut Neuhaus. Das Reich in der frühen Neuzeit (Enzyklopädie Deutscher Geschichte Band 42). - München, 2003, ISBN 3-486-56729-2
- Heinz Angermeier. Das alte Reich in der deutschen Geschichte. Studien über Kontinuitäten und Zäsuren. - München, 1998, ISBN 3-486-55897-8
- Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866-1918. / Bd.II: Machtstaat vor der Demokratie. - München, 1998, S. 41-48. ISBN 3-406-44038-X
- Wolfram Siemann. Gesellschaft im Aufbruch. Deutschland 1848-1871. - Frankfurt, 1990, S. 287
- Hans Fenske. Deutsche Verfassungsgeschichte. Vom Norddeutschen Bund bis heute. - Berlin, 1993, S. 13-16
- Hans-Ulrich Wehler. Deutsche Gesellschaftsgeschichte. Dritter Band: Von der deutschen Doppelrevolution bis zum Beginn des ersten Weltkrieges. 1849-1914. - München, 1995, S. 303
Resursi internetā par šo tēmu
- Die Reichstagsprotokolle 1867–1895. / Digitale Bibliothek - Münchener Digitalisierungszentrum
- Reichstag des Norddeutschen Bundes. Protokolle des 1867 / Digitale Bibliothek - Münchener Digitalisierungszentrum
- Die Reichstagsprotokolle 1919 – 1939. / Digitale Bibliothek - Münchener Digitalisierungszentrum
- Reichstag (Norddeutscher Bund/Zollparlamente) 1867-1895
- Wahlgesetz für den Reichstag des Norddeutschen Bundes vom 31. Mai 1869
- Verfassung des Norddeutschen Bundes
- Verfassung des Norddeutschen Bundes vom 16. April 1867. / documentArchiv.de
- Reichstagswahlen 1867-1918. Ergebnisse reichsweit, nach Bundesstaaten und Regierungsbezirken.
- Höfe und Residenzen im spätmittelalterlichen Reich. Ein Handbuch. / gefördert von der Fritz Thyssen Stiftung
- H.Angermeier, E.Meuthen und E.Wolgast. Die Reichstagsakten-Edition. Zum Stand des Forschungsunternehmens der Historischen Kommission bei der Bayerischen Akademie der Wissenschaften.
