Atšķirības starp "Francijas Nacionālā sapulce" versijām
No ''Vēsture''
m (Pāradresē uz Nacionālā sapulce) |
(jauns šķirklis) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | + | '''[[Nacionālā sapulce]]''' (fr. ''Assamble nationale'') - atkarībā no konteksta: | |
| + | * '''1.''' Satversmes sapulce [[Francija|Francijā]] kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu [[Kārta|kārtu]] pārstāvja padzīšanu no [[Ģenerālštati]]em un 578 [[pilsonība]]s pārstāvjiem pasludinot ''Ģenerālštatu'' pārveidošanu par ''Nacionālo sapulci'', un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī ''Nacionālā sapulce'' darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti [[Departaments|departamentos]], sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma [[Francijas konstitūcija|Francijas konstitūciju]] kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). | ||
| + | |||
| + | Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas ''Nacionālās sapulces'': 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados: | ||
| + | * [[Otrā Republika|Otrajā republikā - vienpalātas Nacionālā sapulce, kā augstākā likumdevēja institūcija, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Tika atlaista pēc valsts apvērsuma 1851. gada decembrī. | ||
| + | * [[Trešā Republika|Trešajā republikā]] (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu. | ||
| + | |||
| + | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. marts, plkst. 05.21
Nacionālā sapulce (fr. Assamble nationale) - atkarībā no konteksta:
- 1. Satversmes sapulce Francijā kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu kārtu pārstāvja padzīšanu no Ģenerālštatiem un 578 pilsonības pārstāvjiem pasludinot Ģenerālštatu pārveidošanu par Nacionālo sapulci, un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī Nacionālā sapulce darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti departamentos, sekularizēja Baznīcas īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma Francijas konstitūciju kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā).
Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas Nacionālās sapulces: 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados:
- [[Otrā Republika|Otrajā republikā - vienpalātas Nacionālā sapulce, kā augstākā likumdevēja institūcija, kuru ievēlēja 21 gadu sasnieguši ar civilajām un politiskajām tiesībām apveltīti pilsoņi. Tika atlaista pēc valsts apvērsuma 1851. gada decembrī.
- Trešajā republikā (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu.
