Atšķirības starp "Dvēseļu revīzija" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 22. aprīlis, plkst. 07.14

Dvēseļu revīzija (kr. ревизия душ, vc. Seelenrevision) - nodokļu maksātāju skaitīšana Krievijas impērijā, ko aizsāka 26.11.1718. Revīzijas galvenais mērķis bija uzskaitīt iedzīvotājus, lai varētu tos aplikt ar tā saucamo “galvas nodokli”, tādējādi papildinot valsts kases ienākumus, un pilnveidot rekrūšu ņemšanas sistēmu. Dvēseļu revīzijās iedzīvotāji iedalīti oklados jeb nodokļu kategorijās; kopumā bija 12 šādas kategorijas – no muižniekiem līdz dzimtļaudīm. Atsevišķo pilsētu vai muižu dvēseļu revīzijās personas reģistrētas pa ģimenēm, zemnieku ģimenes muižās – pa mājām. Sarakstos dots personas vārds un vecums. Vēlākās revīzijās vecums norādīts gan iepriekšējās, gan pašreizējāsrevīzijas laikā. Vēlāk, atkarībā no dvēseļu revīzijas rezultātiem, tika aprēķināti nodokļi (tās atprēķināja pēc pēdjās revīzijas datiem, t.i. piemēram, pagastiem bija jāmaksā nodevas arī par tiem, kas jau pēc iepriekš notikušās revīzijas bija aizbēguši, pārdoti, ieķīlāti vai miruši). Kopā Krievijas impērijā notika 10 dvēseļu revīzijas (1719., 1745., 1763., 1782., 1795., 1811., 1816., 1834., 1850., 1857. gadā).

Uz Vidzemi, kas Lielā Ziemeļu kara rezultātā kopš 1721. gada bija iekļauta Krievijas sastāvā, attiecās cara manifests par IV dvēseļu revīziju 1781. gada 16. novembrī (šī revīzija notika 1782. gadā). Tā kā Kurzemes hercogiste Krievijai tika pievienota 1795. gadā, pirmo revīziju šeit veica 1797. gadā. Tās rezultātā iegūtie dati tomēr izrādījās nepietiekami “galvas nodokļa” noteikšanai, un revīziju atkārtoja 1798. un 1803. gadā. VI Krievijas dvēseļu revīzija Kurzemē un Vidzemē veikta 1811. gadā, 7. revīzija – 1815./16. gadā (Vidzemē tā atkārtota 1826. gadā), bet 8. dvēseļu revīzija – 1834./35. gadā. Sekoja vēl divasrevīzijas 1850. un 1856./58. gadā. Pirmā revīzija, kur brīvlaistie latviešu zemnieki minēti ar uzvārdiem, ir 1826. gada dvēseļu revīzija Vidzemē un 1834./1835. gada revīzija Kurzemē. Pateicoties ģimeņu numuriem, kas saglabāti nemainīgi, iespējams atrast attiecīgo ģimeni arī iepriekšējo revīziju sarakstos. Ģimenes numurs dzimtu vēstures izpētē ir svarīgāks rādītājs nekā māju nosaukums, jo prakse, kad muižnieki ar saviem zemniekiem izrīkojās kā ar kustamo īpašumu, pārliekot viņus no vienām mājām uz citām, bija plaši izplatīta. Dvēseļu revīziju materiālos atrodami arī tā sauktie “pārrakstīšanas reģistri”, tas ir, revīziju starplaikā attiecīgo pilsētu vai muižu atstājušo un klāt pienākušo personu saraksti par laiku līdz XIX gs. beigām, atsevišķās muižās pat līdz1912. gadam.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 204. lpp.
• Kurzemes dvēseļu revīziju saraksti (gan pilsētu, gan muižu) - LVVA 630. fonds
• Vidzemes dvēseļu revīziju saraksti (gan pilsētu, gan muižu) - LVVA 199. fonds
• Latgales (Vitebskas guberņas sastāvā) dvēseļu revīziju saraksti (gan pilsētu, gan muižu) - LVVA 1881. fonds

Resursi internetā par šo tēmu

• "Raduraksti" (LVVA projekts)
• Dvēseļu revīzijas - ciltskoki.lv
• Kvaskova V. Dzimtu vēstures dokumenti Latvijas Valsts vēstures arhīvā