Atšķirības starp "Hadisas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hadīsas''' (ar.: الحديث - ''khadīs'' - "stāsts, leģenda") - VII-VIII gs. radušās leģendas un nostāsti par [[Muhameds, Dieva pravietis|pravieša Muhameda]] dzīves notikumiem un ar tiem saistītiem izteikumiem, ko tā sekotāji pēc pravieša nāves ir centīgi apkopojuši vairākās grāmatās. Kā [[Sunna]]s daļa papildina [[Korāns|Korānu]], palīdz risināt musulmaņu sabiedrības tiesiskās un ētiskās problēmas. | + | '''Hadīsas''' (ar.: الحديث - ''khadīs'' - "stāsts, leģenda") - VII-VIII gs. radušās leģendas un nostāsti par [[Muhameds, Dieva pravietis|pravieša Muhameda]] dzīves notikumiem un ar tiem saistītiem izteikumiem, ko tā sekotāji pēc pravieša nāves ir centīgi apkopojuši vairākās grāmatās. Kā [[Sunna]]s daļa papildina [[Korāns|Korānu]], palīdz risināt musulmaņu sabiedrības tiesiskās un ētiskās problēmas. ''Hadīsu'' autentiskuma kritērijs ir nepārtraukta stāstītāju virkne (''isnad''), tad ''hadīsa'' tiek uzskatīta par autentisku (''sahih'') un labu (''hasan''). Šādu hadīsu arī sauc par “secības” hadīsu (''hadith mutawatir''). Ja ''hadīsa'' stāstītāju “ķēde” ir pārrauta vai tam ir tikai viens (''ahad'') stāstītājs, ''hadīsa'' ir “vāja” (''da’if'') un neautentiska (''ahad hadith''). Par autoritatīvajiem autentisko ''hadīsu'' krājumiem uzskata "Sahih Al-Bukhari" un "Sahih Muslim". [[Islams|Islamā]] ir pieņemtas gan autentiskās, gan neautentiskās ''hadīsas''. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 31. maijs, plkst. 12.37
Hadīsas (ar.: الحديث - khadīs - "stāsts, leģenda") - VII-VIII gs. radušās leģendas un nostāsti par pravieša Muhameda dzīves notikumiem un ar tiem saistītiem izteikumiem, ko tā sekotāji pēc pravieša nāves ir centīgi apkopojuši vairākās grāmatās. Kā Sunnas daļa papildina Korānu, palīdz risināt musulmaņu sabiedrības tiesiskās un ētiskās problēmas. Hadīsu autentiskuma kritērijs ir nepārtraukta stāstītāju virkne (isnad), tad hadīsa tiek uzskatīta par autentisku (sahih) un labu (hasan). Šādu hadīsu arī sauc par “secības” hadīsu (hadith mutawatir). Ja hadīsa stāstītāju “ķēde” ir pārrauta vai tam ir tikai viens (ahad) stāstītājs, hadīsa ir “vāja” (da’if) un neautentiska (ahad hadith). Par autoritatīvajiem autentisko hadīsu krājumiem uzskata "Sahih Al-Bukhari" un "Sahih Muslim". Islamā ir pieņemtas gan autentiskās, gan neautentiskās hadīsas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 181. lpp.
