Atšķirības starp "Džizja" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Džizja''' - [[galvasnauda]] [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi. Sākotnēji tā bija vienkārši nodeva, laika gaitā pārvērtās maksā par nemusulmaņu vīriešu nemobilizēšanu karadienestā (to nevajadzēja maksāt garīdzniekiem, pusaudžiem un sirmgalvjiem, slimajiem un galēji nabadzīgajiem), un ''džizju'' iekasēja arī citās arābu zemēs. XVIII gs. beigās [[Osmanu impērija|Osmanu impērijā]] ''džizja'' saplūda ar [[Haradža|haradžu]]. | + | '''Džizja''' - [[galvasnauda]] [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], ko naudā vai natūrā maksāja iekarotie nemusulmaņi. Sākotnēji tā bija vienkārši nodeva, laika gaitā pārvērtās maksā par nemusulmaņu vīriešu nemobilizēšanu karadienestā (to nevajadzēja maksāt garīdzniekiem, pusaudžiem un sirmgalvjiem, slimajiem un galēji nabadzīgajiem), un ''džizju'' iekasēja arī citās arābu zemēs. XVIII gs. beigās [[Osmanu impērija|Osmanu impērijā]] ''džizja'' saplūda ar [[Haradža|haradžu]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 04.37
Džizja - galvasnauda Arābu kalifātā, ko naudā vai natūrā maksāja iekarotie nemusulmaņi. Sākotnēji tā bija vienkārši nodeva, laika gaitā pārvērtās maksā par nemusulmaņu vīriešu nemobilizēšanu karadienestā (to nevajadzēja maksāt garīdzniekiem, pusaudžiem un sirmgalvjiem, slimajiem un galēji nabadzīgajiem), un džizju iekasēja arī citās arābu zemēs. XVIII gs. beigās Osmanu impērijā džizja saplūda ar haradžu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp.
