Atšķirības starp "Kvotes zeme" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 219. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 219. lpp. | ||
| + | * Boruks A. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā. No senākiem laikiem līdz mūsdienām. - Rīga, 1995. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
[[Kategorija:Īpašums]] | [[Kategorija:Īpašums]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. jūnijs, plkst. 04.42
Kvotes zeme jeb kvotas zeme (vc. Quotenland, kr. квотская земля) - t.s. [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē izveidota un 1849. gada Vidzemes zemnieku likumā nostiprināta zemes kategorija, no sabiedriskām un valsts kalpošanām atbrīvotā zeme, paredzēta muižas kalpu algošanai (tās raža tika atsavināta muižas kalpu uzturēšanai). Par kvotes zemi gan vajadzēja maksāt nodokļus, bet citādi muižnieki ar to varēja rīkoties pēc sava ieskata (piemēram, Pēc 1819. gada Vidzemes guberņas muižnieki kvotes zemes bieži vien patvarīgi pievienoja muižas zemei - izrentēja zemniekiem vai apstrādāja kā muižas zemi -, tās vietā zemniekiem ierādot neapstrādātu zemi citā vietā). Sākot ar 1860. gadu zemi masveidā pārdeva privātīpašumā un mainīja savu juridisko īpašnieku, daļu zemes no zemnieku zemes pārskaitīja kvotes zemes kategorijā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 219. lpp.
- Boruks A. Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā. No senākiem laikiem līdz mūsdienām. - Rīga, 1995.
