Atšķirības starp "Pekūlijs" versijām

Versija, kas saglabāta 2011. gada 28. jūnijs, plkst. 05.33

Pekūlijs (lat. peculium; no pecu - "ganāmpulks") - Senajā Romā atkarīgam cilvēkam (dēlam, vergam u.tml.) piešķirta manta pastāvīgai apsaimniekošanai un ienākuma gūšanai, bez tesībām to nodot tālāk citam kā īpašumu (reālais īpašnieks jebkurā brīdī varēja to atņemt pakūlija turētājam).

Skat. arī: kvirītu īpašums, bonitārais īpašums, pekūnija, latifundija

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219. lpp.