Atšķirības starp "Amerikas Valstu Konfederācija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Confederate_map_1861.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Confederate_map_1861.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Amerikas Valstu Konfederācija''' - valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam. | + | '''Amerikas Valstu Konfederācija''' jeb '''AVK''' - valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam. |
Jau 1860. gadā, nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”). 1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies štati - Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa, - Montgomerijā (Alabamā) proklamēja Amerikas Valstu Konfederāciju, par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. Mazliet vēlāk no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija (1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondu Virdžīnijā). Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, tekstilrūpniecībā un metālapstrādē Dienvidi ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām. | Jau 1860. gadā, nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”). 1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies štati - Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa, - Montgomerijā (Alabamā) proklamēja Amerikas Valstu Konfederāciju, par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. Mazliet vēlāk no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija (1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondu Virdžīnijā). Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, tekstilrūpniecībā un metālapstrādē Dienvidi ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. septembris, plkst. 10.00
Amerikas Valstu Konfederācija jeb AVK - valsts Ziemeļamerikā laikā no 1860. līdz 1865. gadam.
Jau 1860. gadā, nesagaidot jaunievēlētā ASV prezidenta A.Linkolna inaugurāciju (Linkolns Dienvidos nesaņēma nevienu balsi elektoru kolēģijās, un tas ļāva dienvidniekiem uzskatīt, ka Linkolns nav viņu prezidents), Dienvidu štati viens pēc otra izstājās no savienības ("secesija no ūnijas”). 1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies štati - Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa, - Montgomerijā (Alabamā) proklamēja Amerikas Valstu Konfederāciju, par kuras prezidentu ievēlēja Džefersonu Deivisu. Mazliet vēlāk no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija (1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondu Virdžīnijā). Šī teritorija pirms Pilsoņu kara deva 60% valsts eksporta, kaut iedzīvotāji bija tikai 40%; bija pasaulē lielākais kokvilnas ražotājs, tekstilrūpniecībā un metālapstrādē Dienvidi ieņēma attiecīgi 6. un 8. vietu pasaulē, esot viena no pasaules spēcīgākajām ekonomikām.
ASV neatzina štatu tiesības izstāties no savienības, un uzsāka karu (uz to reaģējot, no ASV izstājās un Konfederācijai pievienojās Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija). Četrus gadus ilgstošā pilsoņu karā Konfederāciju sagrāva un ekļāva atkal ASV jurisdikcijā.
