Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 38. rindiņa: | 38. rindiņa: | ||
'''Frīdrihs Ketlers''' (''Friedrich von Kettler, Herzog von Kurland''; 1569.-1642.) - Zemgales un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] (1587.-1642.). | '''Frīdrihs Ketlers''' (''Friedrich von Kettler, Herzog von Kurland''; 1569.-1642.) - Zemgales un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] (1587.-1642.). | ||
| − | Pirmā Kurzemes hercoga [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] vecākais dēls, pēc tēva nāves Zemgales hercogs.<ref>Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgistes sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci [[Goldingena|Goldingenā]], savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci [[Latvijas vietvārdu vēsturiskie nosaukumi|Mītavā]]. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1617. gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Fridriha rokās.</ref> Baudījis savam laikam lielisku izglītību - viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Mītavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu lieliskā latīņu valodā. Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanās ceļojumu<ref>Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Lignicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica [[Kurzemes hercogistes padome|hercoga padome]].</ref>, kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (''Wolgast''), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes | + | Pirmā Kurzemes hercoga [[Ketlers Gothards|Gotharda Ketlera]] vecākais dēls, pēc tēva nāves Zemgales hercogs.<ref>Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgistes sadalīšanu: [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]] kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci [[Goldingena|Goldingenā]], savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci [[Latvijas vietvārdu vēsturiskie nosaukumi|Mītavā]]. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1617. gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Fridriha rokās.</ref> Baudījis savam laikam lielisku izglītību - viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Mītavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu lieliskā latīņu valodā. Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanās ceļojumu<ref>Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Lignicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica [[Kurzemes hercogistes padome|hercoga padome]].</ref>, kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (''Wolgast''), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes hercoga Ernsta Ludviga (''Ernst Ludwig von Pommern-Wolgast'') no Greifenu dinastijas (''der Greifen'') meitu Elizabeti Magdalēnu (''Prinzessin Elisabeth Magdalena von Pommern-Wolgast'', 1580.-1649.).<ref>Kāzu svinības ilgas divas nedēļas: līdz 11. maijam, laulību ceremonija - 14. maijā.</ref> |
Kāpis tronī nepilnu 18 gadu vecumā, Frīdrihs kopumā valdīja 55 gadus – visilgāk no Kurzemes hercogiem. Pateicoties viņa diplomāta talantam, Kurzemes hercogiste turpināja pastāvēt kā atsevišķa valsts arī pēc 1616. gada, kad no troņa tika atstādināts hercogs [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelms]], bet vēlāk panāca Vilhelma dēla prinča Jēkaba tiesību atjaunošanu, kas prasīja ilgus diplomātisko pūliņu gadus. Frīdriham nācās gan pašam vadīt karapulkus, gan atjaunot poļu-zviedru karā sagrauto hercogistes saimniecību. | Kāpis tronī nepilnu 18 gadu vecumā, Frīdrihs kopumā valdīja 55 gadus – visilgāk no Kurzemes hercogiem. Pateicoties viņa diplomāta talantam, Kurzemes hercogiste turpināja pastāvēt kā atsevišķa valsts arī pēc 1616. gada, kad no troņa tika atstādināts hercogs [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelms]], bet vēlāk panāca Vilhelma dēla prinča Jēkaba tiesību atjaunošanu, kas prasīja ilgus diplomātisko pūliņu gadus. Frīdriham nācās gan pašam vadīt karapulkus, gan atjaunot poļu-zviedru karā sagrauto hercogistes saimniecību. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. septembris, plkst. 13.38
| |
| Valda |
Kurzemes un Zemgales hercogistē
Zemgales hercogistē
Zemgales hercogistē
Kurzemes un Zemgales hercogistē |
| Sieva | Elizabete Magdalēna fon Greifa |
| Bērni | - |
| dinastija | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Gothards, Ketlers |
| Māte | Anna no Meklenburgas |
| Dzimis | 25.11.1569., 9:15, Rīgā |
| Miris | 28.05.1642. Parīzē |
Frīdrihs Ketlers (Friedrich von Kettler, Herzog von Kurland; 1569.-1642.) - Zemgales un Kurzemes un Zemgales hercogs (1587.-1642.).
Pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera vecākais dēls, pēc tēva nāves Zemgales hercogs.[1] Baudījis savam laikam lielisku izglītību - viņa pedagogi bija Johans Simonijs un Johans Rīvijs. Trīspadsmit gadu vecumā (1582.) Frīdrihs Mītavas galma baznīcas iesvētīšanas ceremonijā jau teica izcilu (laikabiedru vērtējumā) runu lieliskā latīņu valodā. Literatūrā sastopamas ziņas, ka arī hercogs Frīdrihs jau 1590. gadā uzsācis izglītošanās ceļojumu[2], kas viņu novedis Francijā, Anglijā, Itālijā un vācu zemēs. 1600. gada 1. maijā Kurzemes hercogs Frīdrihs ar visu savu pavadoņu svītu svinīgi ieradās Volgastē (Wolgast), lai salaulātos ar Pomerānijas-Volgastes hercoga Ernsta Ludviga (Ernst Ludwig von Pommern-Wolgast) no Greifenu dinastijas (der Greifen) meitu Elizabeti Magdalēnu (Prinzessin Elisabeth Magdalena von Pommern-Wolgast, 1580.-1649.).[3]
Kāpis tronī nepilnu 18 gadu vecumā, Frīdrihs kopumā valdīja 55 gadus – visilgāk no Kurzemes hercogiem. Pateicoties viņa diplomāta talantam, Kurzemes hercogiste turpināja pastāvēt kā atsevišķa valsts arī pēc 1616. gada, kad no troņa tika atstādināts hercogs Vilhelms, bet vēlāk panāca Vilhelma dēla prinča Jēkaba tiesību atjaunošanu, kas prasīja ilgus diplomātisko pūliņu gadus. Frīdriham nācās gan pašam vadīt karapulkus, gan atjaunot poļu-zviedru karā sagrauto hercogistes saimniecību.
Hercogs Frīdrihs nomira 1642. g. 16. augustā. 1643. g. 18. februārī viņa mirstīgās atliekas novietoja Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā, bet 22. februārī, skanot baznīcas zvaniem, bungām un trompetēm, svinīgi pārnesa uz pili.[4]
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Testamentā bija noteikts, ka Kurzemes hercogisti nedalīti ar vienādām tiesībām manto abi dēli – Frīdrihs un Vilhelms. Tomēr 1596. gadā Kalnamuižas pilī abi prinči parakstīja līgumu par herocgistes sadalīšanu: Vilhelms kļuva par Kurzemes daļas valdnieku ar rezidenci Goldingenā, savukārt vecākais brālis Fridrihs saņēma valdījumā Zemgali ar rezidenci Mītavā. Pēc hercoga Vilhelma izraidīšanas 1617. gadā atkal visa hercogiste nonāca hercoga Fridriha rokās.
- ↑ Ziņas par Eiropas apceļošanas uzsākšanu 1590. gados prasa precizējumus, jo dokumenti liecina, ka vēl 1590. gada 14. septembrī un 1591. gada 9. februārī hercogs Frīdrihs vēl ir bijis Kuldīgā, bet 1592. gada 30. maijā - Bauskā. 1593. gadā gan viņš bijis Lignicā (Silēzijā), kur inkognito ceļojošo jauno hercogu sastapa bruņinieks Hans fon Šveinihens, kura greznais dzīves apraksts ir vērtīgs tā laikmeta kultūrvēstures dokuments. Tas par hercoga apciemojumu ir atstājis šādu piezīmi: "Tajā vakarā Viņa Gaišība bija labā un jautrā omā un daudz dzēra. Tomēr viņš ne ar ko nelika manīt, ka ir Kurzemes hercogs, bet bija viens kārtīgs zellis, ar kuru arī es sadzēru tubrālības." Turpmākajos gados līdz gadsimta beigām hercogs Frīdrihs esot bieži ceļojis. Viņa un nereti promesošā viņa brāļa vārdā hercogistes pārvaldi veica hercoga padome.
- ↑ Kāzu svinības ilgas divas nedēļas: līdz 11. maijam, laulību ceremonija - 14. maijā.
- ↑ Hercoga Frīdriha bēru ceremonijas apraksts. 1643. g. Fragments. - LVVA, 554. f., 1. apr., 99. l.
| Priekštecis: Gothards |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1587.-1642. |
Pēctecis: Vilhelms |
Fridriha Ketlera ekslibris
Literatūra par šo tēmu
- Baltiņš J. Heraldika Kurzemes un Zemgales hercogieņu zīmogos. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 206.-213. lpp.
- Keller V. Herzog Friedrich von Kurland. Verfassung-, Nachfolge- und Neutralitätspolitik. - Marburg, 2005. S. 146-198
