Atšķirības starp "Golcs Rīdigers fon der" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Grāfs '''Rīdigers fon der Golcs''' (vc. ''Rüdiger Graf von der Goltz''; 1865.-1946.) - virsnieks, 1919. gadā Rietumbaltijā dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris. | Grāfs '''Rīdigers fon der Golcs''' (vc. ''Rüdiger Graf von der Goltz''; 1865.-1946.) - virsnieks, 1919. gadā Rietumbaltijā dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris. | ||
| − | Dzimis 1865. gada 8. decembrī. Absolvējis Prūsijas karalisko Kara akadēmiju, 13 gadus dienējis ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu feldmaršala Hindenburga (''Hindenburg'') pakļautībā. No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštābā. [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā komandējis 12. [[Landvērs|landvēra]] divīziju. 1918. gada ziemā iecelts par Dancigā saformētās Baltijas jūras divīzijas (''Ostsee-Division'') komandieri, kas aprīļa sākumā pārdislocēta uz Somiju. Vadījis militārās operācijas pret lielinieku karaspēku Somijas pilsoņu kara laikā. 1919. gada sākumā atkomandēts uz Latviju uzņemties 6. rezerves korpusa vadību. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, iecelts par Liepājas gubernatoru. Pēc [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] atbalstīja jauno Pagaidu valdības Ministru kabinetu, 6. rezerves korpusa daļām iesaistoties [[Latvijas zemessardze]]s cīņās pret [[LSPR armija|LSPR armiju]], bet pēc tās sakāves un lielākās Latvijas daļas atbrīvošanas - pret Ziemeļlatvijā ienākušo Igaunijas armiju un tai operatīvi pakļauto [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]]. 1919. gada 21. septembrī noslēdza vienošanos ar [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s komandieri [[Bermonts Pāvels|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās Latvijas teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet 6. rezerves korpuss formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā. Oktobrī tika atcelts no gubernatora posteņa un atsaukts uz Vāciju. 1920. gada martā piedalījās tā sauktajā [[Kapa pučs|Kapa pučā]]. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas | + | Dzimis 1865. gada 8. decembrī Cillihavā, Brandenburgā, [[Vācijas impērija|Vācijā]]. Absolvējis Prūsijas karalisko Kara akadēmiju, 13 gadus dienējis ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu feldmaršala Hindenburga (''Hindenburg'') pakļautībā. No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštābā. [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] laikā komandējis 12. [[Landvērs|landvēra]] divīziju. 1918. gada ziemā iecelts par Dancigā saformētās Baltijas jūras divīzijas (''Ostsee-Division'') komandieri, kas aprīļa sākumā pārdislocēta uz Somiju. Vadījis militārās operācijas pret lielinieku karaspēku Somijas pilsoņu kara laikā. 1919. gada sākumā atkomandēts uz Latviju uzņemties 6. rezerves korpusa vadību. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, iecelts par Liepājas gubernatoru. Pēc [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puča]] atbalstīja jauno Pagaidu valdības Ministru kabinetu, 6. rezerves korpusa daļām iesaistoties [[Latvijas zemessardze]]s cīņās pret [[LSPR armija|LSPR armiju]], bet pēc tās sakāves un lielākās Latvijas daļas atbrīvošanas - pret Ziemeļlatvijā ienākušo Igaunijas armiju un tai operatīvi pakļauto [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvijas brigādi]]. 1919. gada 21. septembrī noslēdza vienošanos ar [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s komandieri [[Bermonts Pāvels|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās Latvijas teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet 6. rezerves korpuss formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā. Oktobrī tika atcelts no gubernatora posteņa un atsaukts uz Vāciju. 1920. gada martā piedalījās tā sauktajā [[Kapa pučs|Kapa pučā]]. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas virsnieku savienību (''Reichsverband deutscher Offiziere''). Miris 1946. gada 4. novembrī Kinsegas muižā, Bavārijā. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 9. oktobris, plkst. 10.26
Grāfs Rīdigers fon der Golcs (vc. Rüdiger Graf von der Goltz; 1865.-1946.) - virsnieks, 1919. gadā Rietumbaltijā dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris.
Dzimis 1865. gada 8. decembrī Cillihavā, Brandenburgā, Vācijā. Absolvējis Prūsijas karalisko Kara akadēmiju, 13 gadus dienējis ģenerālštābā, pēc tam pārcelts uz Magdeburgu feldmaršala Hindenburga (Hindenburg) pakļautībā. No 1897. gada atkal dienējis ģenerālštābā. 1. Pasaules kara laikā komandējis 12. landvēra divīziju. 1918. gada ziemā iecelts par Dancigā saformētās Baltijas jūras divīzijas (Ostsee-Division) komandieri, kas aprīļa sākumā pārdislocēta uz Somiju. Vadījis militārās operācijas pret lielinieku karaspēku Somijas pilsoņu kara laikā. 1919. gada sākumā atkomandēts uz Latviju uzņemties 6. rezerves korpusa vadību. Liepājā ieradies 1919. gada 1. februārī, iecelts par Liepājas gubernatoru. Pēc 16. aprīļa puča atbalstīja jauno Pagaidu valdības Ministru kabinetu, 6. rezerves korpusa daļām iesaistoties Latvijas zemessardzes cīņās pret LSPR armiju, bet pēc tās sakāves un lielākās Latvijas daļas atbrīvošanas - pret Ziemeļlatvijā ienākušo Igaunijas armiju un tai operatīvi pakļauto Ziemeļlatvijas brigādi. 1919. gada 21. septembrī noslēdza vienošanos ar Rietumu brīvprātīgo armijas komandieri Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās Latvijas teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet 6. rezerves korpuss formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas pakļautībā. Oktobrī tika atcelts no gubernatora posteņa un atsaukts uz Vāciju. 1920. gada martā piedalījās tā sauktajā Kapa pučā. Vēlāk nodarbojies ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam vadījis Vācijas virsnieku savienību (Reichsverband deutscher Offiziere). Miris 1946. gada 4. novembrī Kinsegas muižā, Bavārijā.
Literatūra par šo tēmu
- Goltz, Rudiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920
- Goltz, Rudiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936
