Atšķirības starp "Apes kauja" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kauja pie Apes''' - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēkiem un [[LSPR armija]]s daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki. | '''Kauja pie Apes''' - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s spēkiem un [[LSPR armija]]s daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki. | ||
− | 7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās Apes 04:30 sākt uzbrukumu Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēki šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā Pie Koruļu mājām tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|bruņuvilciens]] (komanda noņēma ložmetējus un pat šautenes un atkāpās uz Api), kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lāču kroga virzienā (kur bija izvietojusies pretinieka 5 ložmetēju komanda. 5. un 6. rotas palikušas bez bruņotā vilciena artilērijas pabalsta, ieņēma aizstāvēšanās pozīciju Gavaru-Koruļu māju līnijā. Vēlāk no pulka rezerves pienāca 7. rota. Ar 7. rotas palīdzību Lāču krogu izdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām, un nācās palikt pozīcijā netālu no Cekuļu mājām. Arī abu rotu (7. un 8.) apvienotais uzbrukums Ančkām panākumus nedeva. Flangā esošais Igaunijas armijas Rēveles bataljons sāka atkāpties, lielinieku spēkiem dodoties uz Api un Lāču mājām. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas, Igaunijas armijas daļas turpināja atkāpties un lielinieki sāka Api ielenkt no rietumiem. 1.V.k.p. komandieris [[pulkvedis-leitnants]] J.Jansons deva pavēli atkāpties uz Varstu ciemu, Sāru un Mences muižām - Ape kaujā tika zaudēta. | + | 7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās Apes 04:30 sākt uzbrukumu Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēki šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un 6. latviešu strēlnieku pulka daļas sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā Pie Koruļu mājām tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas [[Igaunijas armijas bruņuvilcieni|bruņuvilciens]] (komanda noņēma ložmetējus un pat šautenes un atkāpās uz Api), kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lāču kroga virzienā (kur bija izvietojusies pretinieka 5 ložmetēju komanda. 5. un 6. rotas palikušas bez bruņotā vilciena artilērijas pabalsta, ieņēma aizstāvēšanās pozīciju Gavaru-Koruļu māju līnijā. Vēlāk no pulka rezerves pienāca 7. rota. Ar 7. rotas palīdzību Lāču krogu izdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām, un nācās palikt pozīcijā netālu no Cekuļu mājām. Arī abu rotu (7. un 8.) apvienotais uzbrukums Ančkām panākumus nedeva. Flangā esošais Igaunijas armijas Rēveles bataljons sāka atkāpties, lielinieku spēkiem dodoties uz Api un Lāču mājām. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas, Igaunijas armijas daļas turpināja atkāpties un lielinieki sāka Api ielenkt no rietumiem. 1.V.k.p. komandieris [[pulkvedis-leitnants]] J.Jansons deva pavēli atkāpties uz Varstu ciemu, Sāru un Mences muižām - Ape kaujā tika zaudēta. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. oktobris, plkst. 05.41
Kauja pie Apes - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem un LSPR armijas daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki.
7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās Apes 04:30 sākt uzbrukumu Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēki šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un 6. latviešu strēlnieku pulka daļas sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā Pie Koruļu mājām tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas bruņuvilciens (komanda noņēma ložmetējus un pat šautenes un atkāpās uz Api), kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lāču kroga virzienā (kur bija izvietojusies pretinieka 5 ložmetēju komanda. 5. un 6. rotas palikušas bez bruņotā vilciena artilērijas pabalsta, ieņēma aizstāvēšanās pozīciju Gavaru-Koruļu māju līnijā. Vēlāk no pulka rezerves pienāca 7. rota. Ar 7. rotas palīdzību Lāču krogu izdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām, un nācās palikt pozīcijā netālu no Cekuļu mājām. Arī abu rotu (7. un 8.) apvienotais uzbrukums Ančkām panākumus nedeva. Flangā esošais Igaunijas armijas Rēveles bataljons sāka atkāpties, lielinieku spēkiem dodoties uz Api un Lāču mājām. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas, Igaunijas armijas daļas turpināja atkāpties un lielinieki sāka Api ielenkt no rietumiem. 1.V.k.p. komandieris pulkvedis-leitnants J.Jansons deva pavēli atkāpties uz Varstu ciemu, Sāru un Mences muižām - Ape kaujā tika zaudēta.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.