Atšķirības starp "Abats" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Abats''' (no lat. ''abba'', ''abbas'', no gr. ''αββά'', no aram. ''abbā'' - "tēvs") - augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], goda tituls, kā kopš V gs. dēvē [[Klosteris|klostera]] un tā valdījumu ([[abatija]]s) vadītāju ([[Pareizticība|pareizticībā]] - '''igumens'''). Sākotnēji ''abatu'' no sava vidus ievēlēja klostera [[Mūks|mūki]] un apstiprināja [[Garīgais ordenis|garīgā ordeņa]] vadība vai [[bīskaps]], vēlāk ''abatu'' amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu [[garīdznieks|garīdzniekus]] kā tādus.
+
'''Abats''' (vc. ''Abt'', it. ''abate'', sp. ''abad'', fr. ''abbe'', kr. ''аббат''; no lat. ''abba'', ''abbas'', no gr. ''αββά'', no aram. ''abbā'' - "tēvs") - augsta ranga [[Romas Katoļu Baznīca]]s [[Klērs|garīdznieks]], kopš V gs. dēvē [[Klosteris|klostera]] un tā valdījumu ([[abatija]]s) vadītāju ([[Pareizticība|pareizticībā]] - '''igumens'''). Pakļauts [[Bīskaps|bīskapam]] vai nepastarpināti [[Pāvests|pāvestam]]. Sākotnēji ''abatu'' no sava vidus ievēlēja klostera [[Mūks|mūki]] un apstiprināja [[Garīgais ordenis|garīgā ordeņa]] vadība vai [[bīskaps]], vēlāk ''abatu'' amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos arī goda tituls. XVIII-XIX gs. Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu [[garīdznieks|garīdzniekus]] kā tādus.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992.
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992.

Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. decembris, plkst. 17.52

Abats (vc. Abt, it. abate, sp. abad, fr. abbe, kr. аббат; no lat. abba, abbas, no gr. αββά, no aram. abbā - "tēvs") - augsta ranga Romas Katoļu Baznīcas garīdznieks, kopš V gs. tā dēvē klostera un tā valdījumu (abatijas) vadītāju (pareizticībā - igumens). Pakļauts bīskapam vai nepastarpināti pāvestam. Sākotnēji abatu no sava vidus ievēlēja klostera mūki un apstiprināja garīgā ordeņa vadība vai bīskaps, vēlāk abatu amatā bieži vien iecēla laicīgais valdnieks. Jaunajos laikos arī goda tituls. XVIII-XIX gs. Francijā tautas sarunvalodā un literatūrā par "abatiem" sāka dēvēt katoļu garīdzniekus kā tādus.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 176. lpp.