Atšķirības starp "Vācbaltu bataljons" versijām
m |
m |
||
4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* barons K.R.A. fon Hāns (17.07.1919.) | * barons K.R.A. fon Hāns (17.07.1919.) | ||
− | Sastāvēja no barona V.Rādena rotas un barona G.Kleista rotas. Pēc Rīgas ieņemšanas 22.05.1919. kaujas sastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas un vienība pārformēta par pulku. Pēc vāciešu demobilizācijas atkal bataljons. Literatūrā un avotos parasti dēvēts konkrētā brīža komandiera vārdā: "Eilenburga bataljons" (''Freiwilligen-Bataillon Graf zu Eulenburg''), "Jēnas bataljons" (''Freiwilligen-Bataillon Jena''), "Hāna bataljons" (''Freiwilligen-Bataillon Hahn''). Piedalījās cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] Kurzemē un Zemgalē, 06.1919. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, bet 1919. gada rudenī jau kā Latvijas armijas vienība karoja atkal pret lieliniekiem Latgales frontē. | + | Sastāvēja no barona V.Rādena rotas un barona G.Kleista rotas. Pēc Rīgas ieņemšanas 22.05.1919. kaujas sastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas un vienība pārformēta par pulku. Pēc vāciešu demobilizācijas atkal bataljons. Literatūrā un avotos parasti dēvēts konkrētā brīža komandiera vārdā: "Eilenburga bataljons" (''Freiwilligen-Bataillon Graf zu Eulenburg''), "Jēnas bataljons" (''Freiwilligen-Bataillon Jena''), "Hāna bataljons" (''Freiwilligen-Bataillon Hahn''). Piedalījās cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] Kurzemē un Zemgalē, 06.1919. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret Igaunijas armiju, bet 1919. gada rudenī jau kā Latvijas armijas vienība [[Latvijas baltvācu zemessargi|Latvijas baltvācu zemessargu]] sastāvā karoja atkal pret lieliniekiem Latgales frontē. |
=== === | === === |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. janvāris, plkst. 19.08
Vācbaltu bataljons jeb Vācbaltiešu bataljons (vc. Freiwilligen Deutsch-Baltisches Bataillon) - Latvijas zemessardzes vienība Latvijas neatkarības kara laikā. Saformēts Vindavā (mūsd. Ventspils) 1919. gada februārī. Komandieri:
- ritmeistars grāfs B.V.Eilenburgs (02.1919.-04.1919.)
- ritmeistars fon Jēna (04.1919.-17.07.1919.)
- barons K.R.A. fon Hāns (17.07.1919.)
Sastāvēja no barona V.Rādena rotas un barona G.Kleista rotas. Pēc Rīgas ieņemšanas 22.05.1919. kaujas sastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas un vienība pārformēta par pulku. Pēc vāciešu demobilizācijas atkal bataljons. Literatūrā un avotos parasti dēvēts konkrētā brīža komandiera vārdā: "Eilenburga bataljons" (Freiwilligen-Bataillon Graf zu Eulenburg), "Jēnas bataljons" (Freiwilligen-Bataillon Jena), "Hāna bataljons" (Freiwilligen-Bataillon Hahn). Piedalījās cīņās pret lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē, 06.1919. Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju, bet 1919. gada rudenī jau kā Latvijas armijas vienība Latvijas baltvācu zemessargu sastāvā karoja atkal pret lieliniekiem Latgales frontē.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 160.-161. lpp.
- Čapenko A. Baltijas landesvēra vācu vienību forma, pakāpes un atšķirības zīmes 1918.-1920. gadā. // IX Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. - Rīga, 2008.
- Eugen Engelhardt, freiherr Wilhelm von Engelhardt. Der Ritt nach Riga; aus den Kämpfen der Baltischen Landeswehr gegen die rote Armee, 1918-1920. - Volk und Reich Verlag: Berlin, 1938 - 152 S.
- Grimm Claus. Vor den Toren Europas, 1918-1920; Geschichte der Baltischen Landeswehr. - A.F. Velmede: Hamburg, 1963 - 320 S.
- Hartmann Georg Heinrich. Aus den erinnerungen eines freiwilligen der baltischen landeswehr. - Deutsche verlags-anstalt: Stuttgart, 1921
- Schrunden Freiwilliger der Bataillon Malmede der Baltischen Landeswer. // Rigasche Zeitung. Nr.24., 22.06.1919.
- Bischoff Josef. Die letzte Front. Geschichte der Eiserne Division im Baltikum 1919. - Berlin, 1935
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten (Finnland und Baltikum) 1918 und 1919. – Leipzig, 1936
- Keyserlingk, Robert Wendelin. Across many oceans : a family saga. - Brookfield Publishing Company: Brookfield (Connecticut), 1984, 323 pages ISBN 0920271006
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929 (Verlag der Aktiengesellschaft Ernst Plate: Riga, 1939 - 233 S.)
- Norden A. Zwischen Berlin und Moskau. – Berlin, 1954
- Ottersberg K. Der Kampf des lettischen Volkes um die Sowjetmacht der UdSSR und der volksdemokratischen Länder Europas. Bd. 3. – Berlin, 1959
- Winnig A. Am Ausgang der deutschen Ostpolitik. – Berlin, 1921
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 1 Bd.: Die Rückführung des Ostheeres. – Berlin, 1935
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 2 Bd.: Der Feldzug im Baltikum bis zur zweiten Einnahme von Riga. – Berlin, 1937
- Darstellungen aus den Nachkriegskämpfen deutscher Truppen und Freikorps. 3 Bd.: Die Kämpfe im Baltikum nach der zweiten Einnahme von Riga. Juni bis Dezember 1919. – Berlin, 1938
Resursi internetā par šo tēmu
- 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu
- Baltijas landesvērs: dokumenti, preses materiāli - historia.lv
- Baltijas Landesvērs - LVVA fonda kartiņa