Latvijas vācbaltu zemessargi: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā | '''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā: | ||
* [[Vācbaltu bataljons]] | |||
Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]]. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]]. | |||
=== === | === === | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. janvāris, plkst. 20.09
Latvijas baltvācu zemessargi - Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības, kas pēc Strazdumuižas pamiera 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā:
Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu H.Aleksanderu. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas baltvācu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.
-
pulkvedis Aleksanders -
mīnmetēju rota Jēkabpilī, kornets Grafs -
Daugavas šķērsošana pie Krustpils -
radiostacija Līvānos -
kavalēristi Latgales sādžā -
mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas -
virsnieki atpūtā -
mīnmetējs -
kolonna ceļā uz fronti -
ritmeisters Binkavs -
majors fon Rādens -
latviešu brigādes artilēristi ceļā -
latviešu brigādes artilēristi pēc marša -
sagūstītie sarkanarmieši -
lauka lielgabals -
baterija -
baterija pozīcijās -
virsnieki atpūtā: fēnrihs Valmans, ritmeisters Binkavs, doktors Šēnfelds -
Rosanovskas dzelzceļa stacijā -
mīnmetējnieki -
ierindnieks -
dižkareivis
