Atšķirības starp "Livonijas Zobenbrāļu ordenis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
33. rindiņa: 33. rindiņa:
 
***** [[fogts]] (''Vögte'')
 
***** [[fogts]] (''Vögte'')
 
***** brālis bruņinieks (''Ritterbrüder'')
 
***** brālis bruņinieks (''Ritterbrüder'')
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''filiāles'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Livonijas ordenis]]
 
 
|}
 
|}
 
'''Zobenbrāļu ordenis''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Livonia'', vāc. ''Brüder der Ritterschaft Christi von Livland'') - katoļu mūku-bruņinieku [[ordenis]] Austrumeiropā, kas XIII gs. [[Livonija|Livonijā]] izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas [[bīskaps]] Alberts un [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[abats]] Teodorihs Livonijas iekarošanai un [[Pagāni|pagānu]] kristīšanai. Ordeņa statūti veidoti pēc [[Templiešu ordenis|Tempļa ordeņa]] statūtu parauga. Pēc sagrāves 1236. gadā [[Saules  kauja|kaujā pie Saules]] Ordenis 1237. gadā pašlikvidējās un pievienojās [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenim]], tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.
 
'''Zobenbrāļu ordenis''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Livonia'', vāc. ''Brüder der Ritterschaft Christi von Livland'') - katoļu mūku-bruņinieku [[ordenis]] Austrumeiropā, kas XIII gs. [[Livonija|Livonijā]] izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas [[bīskaps]] Alberts un [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] [[abats]] Teodorihs Livonijas iekarošanai un [[Pagāni|pagānu]] kristīšanai. Ordeņa statūti veidoti pēc [[Templiešu ordenis|Tempļa ordeņa]] statūtu parauga. Pēc sagrāves 1236. gadā [[Saules  kauja|kaujā pie Saules]] Ordenis 1237. gadā pašlikvidējās un pievienojās [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenim]], tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.

Versija, kas saglabāta 2008. gada 5. novembris, plkst. 08.08

Zobenbrāļu ordenis
Schwertbruderorden Crest.png Schwertbruderorden Coat.png
dibināts 1202.
valsts 1203.-1237.
devīze Helfen. Wehren. Heilen.

(Palīdzēt. Aizsargāt. Dziedināt.)

'sizerens
hierarhija
  • mestrs (Meister)
    • landmestrs (Landmeister)
    • lielkomturs (Grosskomture)
    • maršals (Marschalle)
    • virsintendants (Obertrapiere)
    • mantzinis
      • landkomturs (Landkomture)
        • komandors (Kommandeur)
        • kapitulārs (Capitularies)
        • padomnieks (Rathsgebietiger)
          • komturs (Komture)
          • fogts (Vögte)
          • brālis bruņinieks (Ritterbrüder)

Zobenbrāļu ordenis (lat. Fratres miliciae Christi de Livonia, vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Livland) - katoļu mūku-bruņinieku ordenis Austrumeiropā, kas XIII gs. Livonijā izveidoja savu valsti. To 1202. gadā dibinājis Rīgas bīskaps Alberts un cisterciešu abats Teodorihs Livonijas iekarošanai un pagānu kristīšanai. Ordeņa statūti veidoti pēc Tempļa ordeņa statūtu parauga. Pēc sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules Ordenis 1237. gadā pašlikvidējās un pievienojās Teitoņu ordenim, tam pārņemot valdījumā zobenbrāļu zemes Livonijā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
  • Indriķa hronika. / Tulk.: Feldhūns, Ā., priekšv. Un koment. Mugurēvičs, Ē. - Zinātne: Rīga, 1993.
  • Atskaņu hronika. / No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. - Zinātne: Rīga, 1998.
  • Latvijas vēstures avoti. 2. sēj.: Senās Latvijas vēstures avoti. Red. Švābe, A. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937. 1. burtn.
  • Zeļenkovs, A. Kas bija zobenbrāļi? // Lauku Avīze // pielikums Mājas Viesis. 24.02.2001., 12. lpp.

  • Friedrich Benninghoven. Der Orden der Schwertbrüder: Fratres milicie Christi de Livonia. - Böhlau: Köln, 1965
  • Alain Demurger. Die Ritter des Herrn. Geschichte der geistlichen Ritterorden. - Beck: München 2003, ISBN 3-406-50282-2

  • Christiansen E. The Northern Crusades. - London, 1980
  • Urban W. The Samogitian Crusade. - Chicago, 1989

  • Бунге Ф.Г. Орден меченосцев. Сборник материалов и статей по истории Прибалтйского края. Том 2. - Рига, 1879. с.16.-44.

Resursi internetā par šo tēmu