Atšķirības starp "Kellera korpuss" versijām
m |
m (→) |
||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Keller_1_schwadron.jpg|1. eskadrona karavīri, 29.06.1919. | Attēls:Keller_1_schwadron.jpg|1. eskadrona karavīri, 29.06.1919. | ||
| + | Attēls:Westarmee_parade_1919.jpg|parāde, 1919. gada 29. jūnijs | ||
Attēls:Keller_Schwadron_1919.jpg|virsnieku un karavīru grupa 1919. gada rudenī | Attēls:Keller_Schwadron_1919.jpg|virsnieku un karavīru grupa 1919. gada rudenī | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. janvāris, plkst. 06.14
Kellera korpuss (kr. Корпус Келлера) - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada vasarā Mītavā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem. Nosaukta Krievijas impērijas armijas varoņa ģenerāļa grāfa Kellera vārdā. Korpusa kaujas sastāvā bija ~7000 vīru (kopā ar tehniskajiem un loģistikas darbiniekiem - 10000), bruņojumā bija 12 vieglie un 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Komandieris: pulkvedis Potockis.
Korpusa sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. Bija paredzēts izveidot 4 plastunu kazaku pulkus (3 artilērijas baterijas katrā), raču paspēja nokomplektēt:
- 1. pulks (~2500 durkļu, 57 ložmetēji, 8 mīnmetēji);
- 2. pulks, nepilns (~1200 durkļu, 30 ložmetēji, 4 mīnmetēji);
- 3. pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts);
- 4. pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts);
- vācu brīvprātīgo bataljons (~700 durkļu);
- atsevišķā vācu ložmetēju nodaļa (8 smagie ložmetēji);
- artilērijas divizions (3 baterijas, katrā 4 lielgabali);
- atsevišķā smagās artilērijas baterija (4 lielgabali);
- 1. kavalērijas eskadrons;
- 2. kavalērijas eskadrons;
- 3. kavalērijas eskadrons;
- 1. aviācijas nodala (6 lidmašīnas);
- 2. aviācijas nodala (6 lidmašīnas);
- tehniskās un loģistikas daļas.
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- Keller 1 schwadron.jpg
1. eskadrona karavīri, 29.06.1919.
parāde, 1919. gada 29. jūnijs
virsnieku un karavīru grupa 1919. gada rudenī
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150. lpp.
- P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
- Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
- Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936
Resursi internetā par šo tēmu
- Viesturs Sprūde. «Bermontiādes» vēstures nekoptais dārziņš. // Latvijas Avīze. 04.11.2009.
- Pavels Bermonts-Avalovs un Rietumu brīvprātīgo armija.
- Бермонт-Авалов П.Р. Документы и воспоминания
- Гольдин A. Речная флотилия Западной добровольческой армии полковника П. М. Бермондта-Авалова в боях в Прибалтике (октябрь – декабрь 1919 г.) - diskusija
- Западная добровольческая армия - diskusija
- РУССКАЯ ЗАПАДНАЯ ДОБРОВОЛЬЧЕСКАЯ АРМИЯ
- Сергей Вейгман. Немецкий фашист из русских князей. // Столичные новости. №05 (201) 12-18 февраля 2002
- Сергей Базанов. Граф Келлер - первая шашка Русской армии.
- Западная добровольческая армия - Русская Идея
- Русская Западная добровольческая армия
- Крест Бермонт-Авалова
- Гольдин А.П. Наступление западной добровольческой армии на Ригу в октябре 1919 года: причины, цели и последствия.
