Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Latvijas baltvācu zemessargi''' - izformētās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 1919. gada 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] izveidotajā Latvijas armijā. Par priekšnieku iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]], bet par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube (pēc 12.1919. - barons V. Rādens). 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] un iekļāva Latvijas armijas [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīzijā]]; daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]].
+
'''Latvijas vācbaltiešu zemessargi''', publicistikā un beletristikā dažkārt arī '''Latvijas vācu zemessargi''' - [[Latvijas armija]]s vienība (~4700 vīri) [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, nokomplektēta no etniskajiem [[vācbaltieši]]em, izveidota 1919. gada 6. jūlijā Tukuma apkaimē no izformētajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vācbaltiešu vienībām, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 1919. gada 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ministru kabineta]] pakļautībā. Komandieri:
 +
* kolonels [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919. - barons V. Rādens).
 +
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:
 +
* H. Fin Manteifela nodaļa
 +
* K.R.A. fon Hāna jātnieku eskadrons
 +
* H.Barta nodaļa
 +
* majora barona V.Engelharta jātnieku eskadrons
 +
* majora barona A.V. fon Štromberga sapieru nodaļa
 +
* lidotāju nodaļa
 +
* automobiļu nodaļa
 +
* saimniecības rota
 +
sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra.
 +
 
 +
8. septembrī zemessargi no Tukuma pārdislocēti uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas vācbaltiešu zemessargus'' pārdēvēja par [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] un iekļāva Latvijas armijas [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīzijā]]. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija [[praporščiks]], tad [[kornets]], [[ritmeistars]], [[majors]], komandieris un pavēlnieks. Daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]].
  
 
===  ===
 
===  ===
24. rindiņa: 37. rindiņa:
 
Attēls:Jefreitors.jpg|dižkareivis
 
Attēls:Jefreitors.jpg|dižkareivis
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
 +
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 +
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. februāris, plkst. 07.04

Latvijas vācbaltiešu zemessargi, publicistikā un beletristikā dažkārt arī Latvijas vācu zemessargi - Latvijas armijas vienība (~4700 vīri) Neatkarības kara laikā, nokomplektēta no etniskajiem vācbaltiešiem, izveidota 1919. gada 6. jūlijā Tukuma apkaimē no izformētajām Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienībām, kas pēc Strazdumuižas pamiera 1919. gada 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Ministru kabineta pakļautībā. Komandieri:

  • kolonels H.Aleksanders (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts jūras kapteinis barons fon Taube, bet pēc 12.1919. - barons V. Rādens).

Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:

  • H. Fin Manteifela nodaļa
  • K.R.A. fon Hāna jātnieku eskadrons
  • H.Barta nodaļa
  • majora barona V.Engelharta jātnieku eskadrons
  • majora barona A.V. fon Štromberga sapieru nodaļa
  • lidotāju nodaļa
  • automobiļu nodaļa
  • saimniecības rota

sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra.

8. septembrī zemessargi no Tukuma pārdislocēti uz Latgales fronti. Cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas vācbaltiešu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija praporščiks, tad kornets, ritmeistars, majors, komandieris un pavēlnieks. Daudzus zemessargus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā.

  • pulkvedis Aleksanders

  • mīnmetēju rota Jēkabpilī, kornets Grafs

  • Daugavas šķērsošana pie Krustpils

  • radiostacija Līvānos

  • mīnmetēju pozīcijas pie Narodkas

  • virsnieki atpūtā

  • mīnmetējs

  • kolonna ceļā uz fronti

  • ritmeisters Binkavs

  • sagūstītie sarkanarmieši

  • lauka lielgabals

  • baterija

  • baterija pozīcijās

  • virsnieki atpūtā: fēnrihs Valmans, ritmeisters Binkavs, doktors Šēnfelds

  • Rosanovskas dzelzceļa stacijā

  • mīnmetējnieki

  • latviešu artilēristi ceļā

  • latviešu artilēristi pēc marša

  • ierindnieks

  • dižkareivis

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_vācbaltu_zemessargi&oldid=41753"