Atšķirības starp "2. Ziemeļlatvijas eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | Latvijas armijas '''2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons''' - Latvijas bruņoto spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, sākta formēt | + | Latvijas armijas '''2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons''' - Latvijas bruņoto spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, sākta formēt maijā (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš aprīlī zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i. Komandieri: |
| − | * [[ritmeistars]] Goldfelds Otto ( | + | * [[ritmeistars]] Goldfelds Otto (05.1919.-27.06.1919.). |
* [[poručiks]] Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.) | * [[poručiks]] Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.) | ||
| − | 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā. | + | 08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā. 1919. gada augustā eskadronu apvienoja ar [[Jurko eskadrons|1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadronu]] un pārdēveja par "[[Vidzemes divīzijas atsevišķais eskadrons|Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu]]". Tas ālāk piedalījās cīņās ar [[bermontieši]]em un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. februāris, plkst. 05.42
Latvijas armijas 2. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadrons - Latvijas bruņoto spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, sākta formēt maijā (pavēle 20.06.1919.) Kauguru muižā pie Valmieras, bet pēc 29. jūlija Kalnmuižā pie Cēsīm. Formēšanu uzticēja ritmeistaram Goldfeldam, kurš aprīlī zvejnieku laivā bija šķērsojis Rīgas jūras līci un pievienojās Ziemeļlatvijas brigādei. Komandieri:
- ritmeistars Goldfelds Otto (05.1919.-27.06.1919.).
- poručiks Blūms (27.06.1919.-18.08.1919.)
08.08.1919. eskadrons - 6 virsnieki un 118 vīri (11 zirgi), - ieradās Rīgā. 1919. gada augustā eskadronu apvienoja ar 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais eskadronu un pārdēveja par "Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu". Tas ālāk piedalījās cīņās ar bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Literatūra par šo tēmu
- Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 137., 223. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
- Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
- Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
