Atšķirības starp "Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome''' - 1918. gada | + | '''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP)''' - 1918. gada 23.-28. novembrī Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē<ref>Sibīrijas un Urālu latviešu bēgļu skaits 1919. gada beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku, no kuriem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas aplēsēm, dzimtenē gaidīja atgriežamies aptuveni trīs ceturtdaļas. - LVVA, 2570. f., 10. apr., 15. l.</ref> izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, [[Latviešu baltie strēlnieki|latviešu bruņoto vienību]] organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. 1919. gada 23.-28. martā Irkutskā sanāca notikušajā Sibīrijā dzīvojošo latviešu nacionālo organizāciju kongress, kas nodibināja '''Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālo biroju''': priekšsēdētājs J.Mazpolis, goda priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks R.Zariņš, sekretārs [[Švābe Arveds|A.Švābe]], kasieris A.Stihevics, ārlietu nodaļas vadītājs V.Salnais, kara padomes priekšsēdētājs pulkv. J.Kurelis, bēgļu nodaļas vadītājs J.Zariņš, informācijas juridiskās nodaļas vadītājs E.Šķipsna, atašejs pie franču ģenerāļa M.Žanēna štāba leitn. J.Ozols.<ref>LVVA, 1313. f., 1. apr., 21. l., 29., 30. lp.),</ref> |
Pirms tam Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja divas atsevišķas organizācijas: [[Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome]] ar sēdekli Omskā un [[Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs]] ar sēdekli Vladivostokā. | Pirms tam Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja divas atsevišķas organizācijas: [[Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome]] ar sēdekli Omskā un [[Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs]] ar sēdekli Vladivostokā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. marts, plkst. 06.06
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) - 1918. gada 23.-28. novembrī Irkutskā sasauktajā Sibīrijas latviešu latviešu bēgļu konferencē[1] izveidota pārstāvniecības institūcija, kuras uzdevums bija koordinēt latviešu organizāciju darbību, veicināt savstarpējos sakarus, latviešu bruņoto vienību organizēšanu un komunikāciju ar vietējām varas iestādēm. 1919. gada 23.-28. martā Irkutskā sanāca notikušajā Sibīrijā dzīvojošo latviešu nacionālo organizāciju kongress, kas nodibināja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes Centrālo biroju: priekšsēdētājs J.Mazpolis, goda priekšsēdētājs P.Šmits, vietnieks R.Zariņš, sekretārs A.Švābe, kasieris A.Stihevics, ārlietu nodaļas vadītājs V.Salnais, kara padomes priekšsēdētājs pulkv. J.Kurelis, bēgļu nodaļas vadītājs J.Zariņš, informācijas juridiskās nodaļas vadītājs E.Šķipsna, atašejs pie franču ģenerāļa M.Žanēna štāba leitn. J.Ozols.[2]
Pirms tam Sibīrijas un Tālo Austrumu latviešu sabiedrisko dzīvi vadīja divas atsevišķas organizācijas: Rietumsibīrijas un Urālu Latviešu Nacionalā padome ar sēdekli Omskā un Tālo Austrumu Latviešu Centrālais birojs ar sēdekli Vladivostokā.
Atsauces un piezīmes
Literatūra par šo tēmu
- Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2005. – 319 lpp.
