Atšķirības starp "Valmieras koncentrācijas nometne" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. marts, plkst. 11.53

Valmieras koncentrācijas nometne - koncentrācijas nometne Valmierā (Latvijas Republika) laikā no 1919. līdz 1921. gadam, kurā tika turētas ieslodzījumā valsts varai aizdomīgas preventīvi aizturētas personas: karagūstekņi, LSPR armijas dezertieri, u.c. aizturētas karojošo pušu militārpersonas, kā arī bēgļi un civilpersonas, kuras turēja aizdomās par Latvijas Pagaidu valdībai naidīgu noskaņojumu vai darbību, padomju varas atbalstīšanu. Izveidota 1919. gada 3. jūnijā, pārvietojot gūstekņu nometni no Tērbatas (Igaunija) uz Valmieras Mācītājmuižu, Valmiermuižu un Kaugurmuižu. Pakļauta Tautas apsardzības ministrijai un Armijas etapu un rajonu komandantu priekšniekam. Nometnes priekšnieki:

• kara laika ierēdnis A.Brensons
• kapteinis K.Letsmans
• kapteinis Šmits

Ieslodzīto skaits pieauga no 240 cilvēkiem (01.08.1919.), uz 378 (30.09.1919.), uz 3659 (03.05.1920.), līdz 4011 ieslodzītajiem 1920. gada 8. oktobrī. Ieslodzītie bija sadalīti 4 posmos (darba brigādēs) un tika nodarbināti fiziski smagos darbos (mežsaimniecībā, dzelzceļa būvē un remontdarbos, ceļu remontdarbos u.tml. Apsardzi veidoja 4 rotas (360 karavīri). Nometne tika likvidēta 1921. gada 8. maijā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 281. lpp. ISBN 9984-00-395-7