Atšķirības starp "Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[barons]] '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. | + | [[barons]] '''Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels–Scēge''' (''Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1894.–1919.) - virsnieks. |
Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (''2. Ulanen-Rgt. in Ansbach''). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (''18. bayer. Inf.-Rgt.'') rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: ''Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone''). | Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (''2. Ulanen-Rgt. in Ansbach''). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (''18. bayer. Inf.-Rgt.'') rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: ''Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone''). | ||
1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā. | 1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja [[Trieciena rota|Trieciena rotu]]. Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. [[16. aprīļa pučs|16. aprīļa puču]]. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Manteifels-Scēge Georgs|Georgs fon Manteifels-Scēge]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. marts, plkst. 17.21
barons Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels–Scēge (Hans Joachim Paul Adolph, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1894.–1919.) - virsnieks.
Dzimis 1894. gada 19. janvārī Kapsēdes muižā, Kurzemes guberņā. Pamatizglītību guvis Lībavas (mūsd. Liepāja) ģimnāzijā, pēc tam Lielbritānijā. Studēja tiesību zinātnes Heidelbergā (1913.–1914.), tiesību zinātņu doktors. 1. Pasaules kara laikā komandēja Vācijas impērijas Anbahas 2. ulānu pulku (2. Ulanen-Rgt. in Ansbach). Karoja Austrumu frontē (Rumānijā). 1915. gadā leitnants. 1917. gadā 18. Bavārijas kājnieku pulka (18. bayer. Inf.-Rgt.) rotas komandieris Rietumu frontē. Vairākas reizes ievainots, apbalvots (1918.: Bayer. Mil.-Verdi O. m. Krone).
1918. gada decembrī ieradās Rīgā, kur iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), kopš 1919. gada 6. janvāra komandēja Trieciena rotu. Ņēma dalību visās vienības kaujās ar lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē. Organizēja un īstenoja K. Ulmaņa valdības gāšanu 1919. gada 16. aprīlī Liepājā, t.s. 16. aprīļa puču. Krita kaujā 1919. gada 22. maijā uz Dzelzs tilta pār Daugavu Rīgā, par npelniem Latvijas labā ar godu apglabāts Rīgā Doma baznīcā.
Skat. arī: Georgs fon Manteifels-Scēge
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 373. lpp. ISBN 9984-00-395-7
