Atšķirības starp "Mednis Edvīns" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Edvīns Aleksandrs Mednis''' (1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, rakstnieks. | '''Edvīns Aleksandrs Mednis''' (1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, rakstnieks. | ||
| − | Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1911.-1914. gados mācījies Cēsu L.Ausēja [[reālskola|reālskolā]]. 1914. gadā kā [[savvaļnieks]] pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolas paātrināto kursu, absolvējis kā [[praporščiks]]. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, [[štabs-kapitans]], izlūku komandas priekšnieks. 1916. gada vasarā ar savu komandu piekomandēts Ļ. Puņina partizānu vienībai. No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, [[kapitans]]. [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz dienvidiem, kur iestājās iestājies G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas jātnieku pulkā; piedalījās pulka cīņās ar [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]]. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. 1920. gadā Orlā kritis gūstā, bet tiek atbrīvots. | + | Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1911.-1914. gados mācījies Cēsu L.Ausēja [[reālskola|reālskolā]]. 1914. gadā kā [[savvaļnieks]] pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolas paātrināto kursu, absolvējis kā [[praporščiks]]. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, [[štabs-kapitans]], izlūku komandas priekšnieks. 1916. gada vasarā ar savu komandu piekomandēts Ļ. Puņina partizānu vienībai (''конный отряд атамана Леонида Пунина''). No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, [[kapitans]]. [[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz dienvidiem, kur iestājās iestājies G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas jātnieku pulkā; piedalījās pulka cīņās ar [[Sarkanā Armija|Sarkano armiju]]. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. 1920. gadā Orlā kritis gūstā, bet tiek atbrīvots. |
1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra [[Latvijas armija]]s dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1921. gadā Aizsardzības ministrijas kancelejas nodaļas priekšnieks. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1929. gadā beidzis augstākos virsnieku kursus un 1930. gadā paaugstināts [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] pakāpē. 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. [[Studentu korporācija]]s "Lettonia" biedrs. Darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bijis tās priekšnieka vietnieks. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks. 1939. gadā atvaļināts. 1940. gadā strādājis Finanšu ministrijā revidents. | 1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra [[Latvijas armija]]s dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1921. gadā Aizsardzības ministrijas kancelejas nodaļas priekšnieks. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1929. gadā beidzis augstākos virsnieku kursus un 1930. gadā paaugstināts [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] pakāpē. 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. [[Studentu korporācija]]s "Lettonia" biedrs. Darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bijis tās priekšnieka vietnieks. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks. 1939. gadā atvaļināts. 1940. gadā strādājis Finanšu ministrijā revidents. | ||
| 24. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Хорошилова Ольга. Всадники особого назначения. - Москва, 2013, 248 с. ISBN 978-5-903389-48-3 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. marts, plkst. 19.16
Edvīns Aleksandrs Mednis (1897.–1967.) - virsnieks, žurnālists, rakstnieks.
Dzimis 1897. 4. augustā Raunas pagastā, Vidzemes guberņā. 1911.-1914. gados mācījies Cēsu L.Ausēja reālskolā. 1914. gadā kā savvaļnieks pieteicies Krievijas impērijas armijā. Nosūtīts uz Alekseja karaskolu Maskavā, pārcelts uz Kazaņas kājnieku karaskolas paātrināto kursu, absolvējis kā praporščiks. 1914. gada 1. decembrī ieskaitīts 32. Kremenčugas kājnieku pulkā. Kaujās divas reizes ievainots. No 1916. gada novembra dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, štabs-kapitans, izlūku komandas priekšnieks. 1916. gada vasarā ar savu komandu piekomandēts Ļ. Puņina partizānu vienībai (конный отряд атамана Леонида Пунина). No 1916. gada 1. oktobra bataljona komandieris, kapitans. Ziemassvētku kaujās ievainots (23.12.), zaudējis labo aci. 1918. gada martā pēc armijas izformēšanas devās uz dienvidiem, kur iestājās iestājies G. Bičerahova armijā Persijā, 2. Dagestānas jātnieku pulkā; piedalījās pulka cīņās ar Sarkano armiju. No 1920. gada janvāra karojis Dienvidkrievijas brīvprātīgo armijā. 1920. gadā Orlā kritis gūstā, bet tiek atbrīvots.
1920. gada vasarā atgriezās Latvijā. No 9. septembra Latvijas armijas dienestā, Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1921. gadā Aizsardzības ministrijas kancelejas nodaļas priekšnieks. Laikraksta "Latvijas kareivis" redaktors (1922.-1932.), žurnāla "Militārais apskats" (1932.-1935.), žurnāla "Universitas" redaktors (1933.-1935.), žurnāla "Aizsargs" redaktors (1936.-1938.). 1929. gadā beidzis augstākos virsnieku kursus un 1930. gadā paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē. 1933. gadā absolvējis Latvijas universitātes Tautsaimniecības un tiesību fakultāti. Studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Darbojies Latviešu veco strēlnieku biedrībā, bijis tās priekšnieka vietnieks. Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks (1935.-1939.), Kara saimniecības pārvaldes nodaļas priekšnieks. 1939. gadā atvaļināts. 1940. gadā strādājis Finanšu ministrijā revidents.
1944. gadā devās uz Vāciju, bet no 1950. gada dzīvoja Ņujorkā, ASV. Nodarbojās ar žurnālistiku un rakstniecību, daudzu stāstu un noveļu autors. Miris 1967. gada 2. jūnijā Ņujorkā.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (par Ziemassvētku kaujām)
- Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis
- Serbijas Karadžordževičs Baltā Ērgļa ordenis, IV šķira (par Ziemassvētku kaujām)
- Lāčplēša Kara ordenis
- Polijas "Polonia restituta"
- Zviedrijas Vāsas ordenis
- Lietuvas Ģedimina ordenis, V šķira
- Igaunijas Ērgļa krusts, IV šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira
- Polijas armijas dzelzceļa apsardzes piemiņas medaļa
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 374. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Хорошилова Ольга. Всадники особого назначения. - Москва, 2013, 248 с. ISBN 978-5-903389-48-3
