Atšķirības starp "Mītava" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Mītava''' (vāc. ''Mitau'') - mūsdienu '''Jelgava''' | '''Mītava''' (vāc. ''Mitau'') - mūsdienu '''Jelgava''' | ||
| − | [[Miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] piešķīra Mītavai [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus. | + | [[Miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā [[hercogs]] [[Ketlers Fridrihs (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Fridrihs]] piešķīra Mītavai [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus. |
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| + | |||
| + | * Senā Jelgava. / Grosmane Elita (Sast.) - Neptuns: Rīga, 2010. 336 lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://www.jelgava.lv/index.php?id=13315 Par Jelgavu - Jelgavas pilsētas portāls.] | * [http://www.jelgava.lv/index.php?id=13315 Par Jelgavu - Jelgavas pilsētas portāls.] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. marts, plkst. 08.30
Mītava (vāc. Mitau) - mūsdienu Jelgava
Miests, pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā pils uzcelta 1265. gadā, pilsētas tiesības kopš 1573. gada. 1616. gadā hercogs Fridrihs piešķīra Mītavai Kurzemes un Zemgales hercogistes rezidences statusu. 1795. gada augustā notika pirmā Mītavas iedzīvotāju skaitīšana: 9948 iedzīvotāji, no tiem 5120 vācieši, 3546 latvieši, 1039 ebreji, 243 krievi; dzīvošanai derīgas 630 mājas, no kurām 493 atradās iekšpus pilsētas vaļņiem, 137 ārpus.
Literatūra par šo tēmu
- Senā Jelgava. / Grosmane Elita (Sast.) - Neptuns: Rīga, 2010. 336 lpp.
