Atšķirības starp "Heloti" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Heloti''' (gr. ''Εἵλωτες - heilōtes'') - iekarotie [[ahajieši]], [[valsts]] [[dzimtcilvēki|dzimtcilvēku]] [[kārta]] [[Sparta|Spartā]], bez kādām politiskajām tiesībām. [[Polisa]]s īpašums, kaut arī bija nodoti atsevišķu [[Spartieši|spartiešu]] rīcībā, kuriem nebija tiesības helotu pārdot vai nogalināt. Iekarotās zemes Eirotas ielejā kopā ar iedzīvotājiem sadalīja vienādos gabalos - [[Klers|kleros]], - un sadalīja visu 9000 spartiešu ģimeņu starpā. Pakļautie heloti ar savām ģimenēm palika dzīvot savās saimniecībās, tās apsaimniekot, daļu virsprodukta atdodot "savam" spartietim" (to interesēja tikai savas ģimenes uzturēšana un iemaksas sabiedrības labā, nevis saimniecības virsprodukts, tā kā helotu saimnieciskā dzīve bija visai brīva). Arī citās sengrieķu zemēs bija līdzīgas no iekarotajiem pamatiedzīvotājiem sastāvošas kārtas. Piemēram, Argosā helotus dēvēja par '''gimnesijiem''' ('' | + | '''Heloti''' (gr. ''Εἵλωτες - heilōtes'') - iekarotie [[ahajieši]], [[valsts]] [[dzimtcilvēki|dzimtcilvēku]] [[kārta]] [[Sparta|Spartā]], bez kādām politiskajām tiesībām. [[Polisa]]s īpašums, kaut arī bija nodoti atsevišķu [[Spartieši|spartiešu]] rīcībā, kuriem nebija tiesības helotu pārdot vai nogalināt. Iekarotās zemes Eirotas ielejā kopā ar iedzīvotājiem sadalīja vienādos gabalos - [[Klers|kleros]], - un sadalīja visu 9000 spartiešu ģimeņu starpā. Pakļautie heloti ar savām ģimenēm palika dzīvot savās saimniecībās, tās apsaimniekot, daļu virsprodukta atdodot "savam" spartietim" (to interesēja tikai savas ģimenes uzturēšana un iemaksas sabiedrības labā, nevis saimniecības virsprodukts, tā kā helotu saimnieciskā dzīve bija visai brīva). Arī citās sengrieķu zemēs bija līdzīgas no iekarotajiem pamatiedzīvotājiem sastāvošas kārtas. Piemēram, Argosā helotus dēvēja par '''gimnesijiem''' (''gymnesii'') vai '''gimnetiem''' (''gymnetes''), Krētā par '''kosmiem''' (''cosmi''), utt. |
'''Neodāmodi''' (gr. ''neodāmōdeis'') - brīvībā atlaistie heloti, kuriem par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības. Statusā līdzvērtīgi [[perioiki]]em. | '''Neodāmodi''' (gr. ''neodāmōdeis'') - brīvībā atlaistie heloti, kuriem par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības. Statusā līdzvērtīgi [[perioiki]]em. |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 04.42
Heloti (gr. Εἵλωτες - heilōtes) - iekarotie ahajieši, valsts dzimtcilvēku kārta Spartā, bez kādām politiskajām tiesībām. Polisas īpašums, kaut arī bija nodoti atsevišķu spartiešu rīcībā, kuriem nebija tiesības helotu pārdot vai nogalināt. Iekarotās zemes Eirotas ielejā kopā ar iedzīvotājiem sadalīja vienādos gabalos - kleros, - un sadalīja visu 9000 spartiešu ģimeņu starpā. Pakļautie heloti ar savām ģimenēm palika dzīvot savās saimniecībās, tās apsaimniekot, daļu virsprodukta atdodot "savam" spartietim" (to interesēja tikai savas ģimenes uzturēšana un iemaksas sabiedrības labā, nevis saimniecības virsprodukts, tā kā helotu saimnieciskā dzīve bija visai brīva). Arī citās sengrieķu zemēs bija līdzīgas no iekarotajiem pamatiedzīvotājiem sastāvošas kārtas. Piemēram, Argosā helotus dēvēja par gimnesijiem (gymnesii) vai gimnetiem (gymnetes), Krētā par kosmiem (cosmi), utt.
Neodāmodi (gr. neodāmōdeis) - brīvībā atlaistie heloti, kuriem par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības. Statusā līdzvērtīgi perioikiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. / - Divergens: Rīga, 2001., 9. lpp.
- Печатнова Л. Г. Формирование спартанского государства (VIII—VI вв. до н. э.). - СПб., 1998
- Дьяконов И.М. Рабы, илоты и крепостные в ранней древности // ВДИ. 1973. № 4
- Коростовцев М.А. Древнеегипетская илотия и вопрос о рабстве в древних обществах // Восточная Европа в древности и средневековье. М., 1978. С. 77-83;
- Лурье С.Я. О фашистской идеализации полицейского режима древней Спарты // ВДИ. 1939. № 1
- Струве В.В. Плебеи и илоты // Из истории докапиталистических формаций. М.; Л., 1933. С. 363-373.
- И.А.Лисовый, К.А.Ревяко. Античный мир в терминах, именах и названиях: Словарь-справочник по истории и культуре Древней Греции и Рима / Науч. ред. А.И. Немировский. - 3-е изд. - Мн: Беларусь, 2001
- Baltrusch, E.: Mythos oder Wirklichkeit? Die Helotengefahr und der Peloponnesische Bund, HZ 272 (2001), S. 1-24.
- Clauss, M.: Sparta. Eine Einführung in seine Geschichte und Zivilisation, München 1983.
- Cartledge, Paul: Heloten, Der neue Pauly, Bd. 5 (1998), Sp. 333 – 336, Stuttgart.
- Klees, H.: Zur Beurteilung der Helotie im historischen und politischen Denken der Griechen im 5. und 4. Jh. v. Chr., in: *Laverna 2 (1991), S. 27-52.
- Link, S.: Der Kosmos Sparta, Darmstadt 1994.
- Thommen, L.: Sparta. Verfassungs- und Sozialgeschichte einer griechischen Polis, Stuttgart 2003.
- Welwei, K.-W.: Unfreie im antiken Kriegsdienst, Wiesbaden 1974.
- Welwei, K.-W.: Sparta. Aufstieg und Niedergang einer antiken Großmacht, Stuttgart 2004.
- Paul Cartledge. Sparta and Lakonia. A Regional History 1300 to 362 BC. Routledge, New York, 2002 (2nd edn). ISBN 0-415-26276-3
- Pavel Oliva, Sparta and her Social Problems, Academia, Prague, 1971
- Sarah B. Pomeroy, Spartan Women, Oxford University Press, Oxford, 2002. ISBN 0-19-513067-7
- Jean Ducat. "Le Mépris des Hilotes", in Annales ESC, Number 29 (1974), p. 1451-1564
- Jean Ducat. "Aspects of Helotism", in Ancient Society, Number 9 (1978), p. 5-46
- Jean Ducat. Les Hilotes. Athènes : École française d'Athènes, Bulletin de correspondence hellénique, suppl. XX, 1990. ISBN 2-86958-034-7
- Moses Finley, "Sparte et la société spartiate", Économie et société en Grèce ancienne, Seuil, "Points Histoire" collection, 1984. ISBN 2-02-014644-4
- Yvon Garlan. "Greek slaves in time of war", in Actes du Colloque d'histoire, Besançon, 1970
- Yvon Garlan. Slaves in Ancient Greece, La Découverte, coll. "Textes à l'appui" collection, Paris, 1995. ISBN 2-7071-2475-3
- Edmond Lévy. Sparte : histoire politique et sociale jusqu’à la conquête romaine. Seuil, "Points Histoire" collection, Paris, 2003. ISBN 2-02-032453-9