Debesu mandāts: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Debesu mandāts''' (''天命, Tiānmìng'') - varas leģitimitātes koncepcija [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], saskaņā ar kuru tronī sēž tas, kuru Debesis atzinušas morāles un intelekta ziņā par viscienīgāko šī uzdevuma veikšanai. Attiecīgi, ja kāds netiek galā ar imperatora pienākumiem, izrādās pārāk tuvredzīgs, savtīgs, egoistisks un dumjš, Debesis tam liedz savu svētību, par favorītu izvēloties piemērotāku kandidātu. Šī koncepcija izvirzīja visai augstas prasības monarha kvalitātei un vienlaikus akceptēja pavalstnieku tiesības gāzt nepatīkamu režīmu, kā rezultātā vēstures gaitā arī sacelšanās ceļā pie varas nākuši vadoņi kļuva par likumīgiem Senās Ķīnas imperatoriem, aizsākot jaunas dinastijas. | '''Debesu mandāts''' (''天命, Tiānmìng'') - [[Džou dinastija]]s laikā tapusi varas leģitimitātes koncepcija [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], saskaņā ar kuru tronī sēž tas, kuru Debesis atzinušas morāles un intelekta ziņā par viscienīgāko šī uzdevuma veikšanai. Attiecīgi, ja kāds netiek galā ar imperatora pienākumiem, izrādās pārāk tuvredzīgs, savtīgs, egoistisks un dumjš, Debesis tam liedz savu svētību, par favorītu izvēloties piemērotāku kandidātu. Šī koncepcija izvirzīja visai augstas prasības monarha kvalitātei un vienlaikus akceptēja pavalstnieku tiesības gāzt nepatīkamu režīmu, kā rezultātā vēstures gaitā arī sacelšanās ceļā pie varas nākuši vadoņi kļuva par likumīgiem Senās Ķīnas imperatoriem, aizsākot jaunas dinastijas. | ||
[[Kategorija:Valsts]] | [[Kategorija:Valsts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. maijs, plkst. 09.32
Debesu mandāts (天命, Tiānmìng) - Džou dinastijas laikā tapusi varas leģitimitātes koncepcija Senajā Ķīnā, saskaņā ar kuru tronī sēž tas, kuru Debesis atzinušas morāles un intelekta ziņā par viscienīgāko šī uzdevuma veikšanai. Attiecīgi, ja kāds netiek galā ar imperatora pienākumiem, izrādās pārāk tuvredzīgs, savtīgs, egoistisks un dumjš, Debesis tam liedz savu svētību, par favorītu izvēloties piemērotāku kandidātu. Šī koncepcija izvirzīja visai augstas prasības monarha kvalitātei un vienlaikus akceptēja pavalstnieku tiesības gāzt nepatīkamu režīmu, kā rezultātā vēstures gaitā arī sacelšanās ceļā pie varas nākuši vadoņi kļuva par likumīgiem Senās Ķīnas imperatoriem, aizsākot jaunas dinastijas.
