Debesu mandāts
Debesu mandāts (ķīn. 天命, Tiānmìng, mong. möngke tengeri-yin jarliq, an. Mandate of Heaven, vc. Mandat des Himmels, kr. Небесный мандат) - Džou dinastijas laikā tapusi varas leģitimitātes koncepcija Senajā Ķīnā (u.c. Ķīnas kultūras ietekmes sfērā esošajās zemēs), saskaņā ar kuru tronī sēž tas, kuru Debesis atzinušas par viscienīgāko šī uzdevuma veikšanai. Attiecīgi, ja kāds netiek galā ar imperatora pienākumiem, izrādās pārāk tuvredzīgs, savtīgs, egoistisks un dumjš, Debesis tam liedz savu svētību, par favorītu izvēloties piemērotāku kandidātu. Šī koncepcija izvirzīja visai augstas prasības monarha kvalitātei un vienlaikus akceptēja pavalstnieku tiesības gāzt nepatīkamu režīmu, kā rezultātā vēstures gaitā arī sacelšanās ceļā pie varas nākuši vadoņi kļuva par likumīgiem Senās Ķīnas imperatoriem, aizsākot jaunas dinastijas.
