Atšķirības starp "Sociālistiskā revolūcija" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[Ļeņins]] papildināja ideju ar jaunām tēzēm: par proletariāta uzvaras iespējamību un nepieciešamību sākotnēji vienā vai vairākās valstīs; no tā izriet dažādu siciāli ekonomisko un politisko sistēmu zemju līdzāspastāvēšanas nepieciešamība; par to, ka revolūcija pārrauj vispirms pasaules kapitālistiskās saimniecības visvājākos posmus; par proletariāta hegemoniju un [[Buržuāziskā revolūcija|buržuāziski demokrātiskās revolūcijas]] pāraugšanu sociālistiskajā; par to, ka strādnieku cīņa attīstītajās kapitālistiskajās valstīs ir saistīta ar koloniju tautu nacionālās atbrīvošanās kustību; par [[Revolucionārā situācija|revolucionāro situāciju]]; par objektīvo un subjektīvo faktoru apvienošanos; par ''sociālistiskās revolūcijas'' formu daudzveidību u.tml. Vēlāk tas tika papildināts ar ideju par atpalikušo zemju iespēju ''sociālistiskās revolūcijas'' ceļā izveidot sociālismu, izlaižot kapitalisma stadiju, un par [[Nacionālā demokrātija|nacionālās demokrātijas]] valstu izveidošanu; par pārejas pakāpju iespējamību cīņā par proletariāta diktatūru u.tml. | [[Ļeņins]] papildināja ideju ar jaunām tēzēm: par proletariāta uzvaras iespējamību un nepieciešamību sākotnēji vienā vai vairākās valstīs; no tā izriet dažādu siciāli ekonomisko un politisko sistēmu zemju līdzāspastāvēšanas nepieciešamība; par to, ka revolūcija pārrauj vispirms pasaules kapitālistiskās saimniecības visvājākos posmus; par proletariāta hegemoniju un [[Buržuāziskā revolūcija|buržuāziski demokrātiskās revolūcijas]] pāraugšanu sociālistiskajā; par to, ka strādnieku cīņa attīstītajās kapitālistiskajās valstīs ir saistīta ar koloniju tautu nacionālās atbrīvošanās kustību; par [[Revolucionārā situācija|revolucionāro situāciju]]; par objektīvo un subjektīvo faktoru apvienošanos; par ''sociālistiskās revolūcijas'' formu daudzveidību u.tml. Vēlāk tas tika papildināts ar ideju par atpalikušo zemju iespēju ''sociālistiskās revolūcijas'' ceļā izveidot sociālismu, izlaižot kapitalisma stadiju, un par [[Nacionālā demokrātija|nacionālās demokrātijas]] valstu izveidošanu; par pārejas pakāpju iespējamību cīņā par proletariāta diktatūru u.tml. | ||
| − | Skat. arī [[Oktobra revolūcija Krievijā]] | + | Skat. arī [[Pasaules revolūcija]], [[Oktobra revolūcija Krievijā]] |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. maijs, plkst. 05.18
Sociālistiskā revolūcija (an. Socialistic rovolution, vāc. Sozialistischen Revolution, kr. Социалистическая революция) - marksisma teorijā pieņēmums par sabiedrības pāreju no kapitālisma uz komunismu vispārējas apspiesto šķiru (proletariāta kā izglītotākās un organizētākās šķiras vadībā) bruņotas sacelšanās - revolūcijas, - ceļā, nodibinot proletariāta diktatūru, lai ieviestu sociālismu kā pārejas posmu. Viennozīmīgas nostājas pret šo koncepciju nebija ne K.Marksa laikā, ne vēlāk, piemēram, sociāldemokrāti to uzskatīja tikai par vienu iespējamību, priekšroku dodot cīņai par sociālā taisnīguma ieviešanu reformu ceļā, savukārt ļeņinismā sociālistiskā revolūcija tika traktēta kā a priori neizbēgams un obligāts priekšnosacījums, kas varot būt (atkarībā no apstākļiem) mierīga[1] vai vardarbīga.
Ļeņins papildināja ideju ar jaunām tēzēm: par proletariāta uzvaras iespējamību un nepieciešamību sākotnēji vienā vai vairākās valstīs; no tā izriet dažādu siciāli ekonomisko un politisko sistēmu zemju līdzāspastāvēšanas nepieciešamība; par to, ka revolūcija pārrauj vispirms pasaules kapitālistiskās saimniecības visvājākos posmus; par proletariāta hegemoniju un buržuāziski demokrātiskās revolūcijas pāraugšanu sociālistiskajā; par to, ka strādnieku cīņa attīstītajās kapitālistiskajās valstīs ir saistīta ar koloniju tautu nacionālās atbrīvošanās kustību; par revolucionāro situāciju; par objektīvo un subjektīvo faktoru apvienošanos; par sociālistiskās revolūcijas formu daudzveidību u.tml. Vēlāk tas tika papildināts ar ideju par atpalikušo zemju iespēju sociālistiskās revolūcijas ceļā izveidot sociālismu, izlaižot kapitalisma stadiju, un par nacionālās demokrātijas valstu izveidošanu; par pārejas pakāpju iespējamību cīņā par proletariāta diktatūru u.tml.
Skat. arī Pasaules revolūcija, Oktobra revolūcija Krievijā
Atsauces un piezīmes
- ↑ Pamatojoties uz lielas iedzīvotāju daļas nepretošanos vai pat morālu atbalstu, padomju historiogrāfijā par "mierīgu sociālistisko revolūciju" pieņemts dēvēt Latvijas Republikas okupāciju 1940. gada jūnijā.
Literatūra par šo tēmu
- Sociālistiskā revolūcija // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 386.-387. lpp.
- Jan Jaroslawski. Theorie der sozialistischen Revolution. Von Marx bis Lenin. - Hoffmann u Campe Vlg., 1982 - 170 S. ISBN 3455090915
Resursi internetā par šo tēmu
- Die Revolution // politisches-woerterbuch.de
- Lenin. Die sozialistische Revolution und das Selbstbestimmungsrecht der Nationen
- Sozialistischen Revolution - Suchergebnisse
- Маркс К. Критика Готской программы.
- Социалистическая революция // Словари и энциклопедии на Академике
- Мировая социалистическая революция
- Социалистическая революция и ее особенности
- Харчев А.Г. Социалистическая революция и семья. // Социологические исследования. 1994. № 6. С. 90-95.
- Васильев M. Социалистическая революция и мусульманский Восток.
