Atšķirības starp "Senie laiki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Senie laiki''' (an. ''Ancient history'', vc. ''Altertum'', kr. ''Древний мир'') – [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam VI-V gt.p.m.ē.-V gs.m.ē., posms starp [[Aizvēsture|aizvēsturi]] un [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumu, kad uz Zemes radās un attīstījās pirmās [[civilizācija]]s, t.i. laiks, kad parādās valstiskums (lielu ļaužu masu organizēšana sociālās struktūrās, kas tiek administratīvi pārvaldītas, kopīgi kulti, sabiedrības stratifikācija pēc statusa un funkcijām, [[verdzība]], organizēta karadarbība), rakstība, attīstās organizēta ražotājsaimniecība (specializētās tirdzniecības un amatniecības parādīšanās, metālu apstrāde, mākslīgā apūdeņošana, ievērojams pārpalikums pārtikas ražošanā un iespējas to uzglabāt, pilsētbūve, monumentālā arhitektūra un tēlniecība), parādās rakstība un zinātnes aizmetņi. Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] ([[valdnieks]], tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Tradicionāli šis periods, kura sākums datējams ar VI-V gt.p.m.ē., tiek iedalīts divos posmos: Seno Austrumu vēsturē ([[Mezopotāmija]], [[Senā Ēģipte]], [[Senā Indija]], [[Senā Ķīna]]) un antīkajā jeb sengrieķu-romiešu ([[Senā Grieķija]], [[Senā Roma]]) laikā, t.i. beidzas līdz ar [[Rietumromas valsts]] sabrukumu 476. gadā. Visai izplatīts ir arī iedalījums [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]].
+
'''Senie laiki''' (an. ''Ancient history'', vc. ''Altertum'', kr. ''Древний мир'') – [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam VI-V gt.p.m.ē.-V gs.m.ē., posms starp [[Aizvēsture|aizvēsturi]] un [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumu, kad uz Zemes radās un attīstījās pirmās [[civilizācija]]s, t.i. laiks, kad parādās valstiskums (lielu ļaužu masu organizēšana sociālās struktūrās, kas tiek administratīvi pārvaldītas, kopīgi kulti, sabiedrības stratifikācija pēc statusa un funkcijām, [[verdzība]], organizēta karadarbība), rakstība, attīstās organizēta ražotājsaimniecība (specializētās tirdzniecības un amatniecības parādīšanās, metālu apstrāde, mākslīgā apūdeņošana, ievērojams pārpalikums pārtikas ražošanā un iespējas to uzglabāt, pilsētbūve, monumentālā arhitektūra un tēlniecība), parādās rakstība un zinātnes aizmetņi. Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] ([[valdnieks]], tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Tradicionāli šis periods, kura sākums datējams ar VI-V gt.p.m.ē., tiek iedalīts divos posmos:  
 +
* Seno Austrumu vēsturē ([[Mezopotāmija]], [[Senā Ēģipte]], [[Senā Indija]], [[Senā Ķīna]]) un  
 +
* Antīkajā jeb sengrieķu-romiešu ([[Senā Grieķija]], [[Senā Roma]]) laikā, t.i. beidzas līdz ar [[Rietumromas valsts]] sabrukumu 476. gadā.  
 +
Visai izplatīts ir arī iedalījums [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]].
  
 
Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
 
Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. maijs, plkst. 18.55

Senie laiki (an. Ancient history, vc. Altertum, kr. Древний мир) – vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam VI-V gt.p.m.ē.-V gs.m.ē., posms starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu, kad uz Zemes radās un attīstījās pirmās civilizācijas, t.i. laiks, kad parādās valstiskums (lielu ļaužu masu organizēšana sociālās struktūrās, kas tiek administratīvi pārvaldītas, kopīgi kulti, sabiedrības stratifikācija pēc statusa un funkcijām, verdzība, organizēta karadarbība), rakstība, attīstās organizēta ražotājsaimniecība (specializētās tirdzniecības un amatniecības parādīšanās, metālu apstrāde, mākslīgā apūdeņošana, ievērojams pārpalikums pārtikas ražošanā un iespējas to uzglabāt, pilsētbūve, monumentālā arhitektūra un tēlniecība), parādās rakstība un zinātnes aizmetņi. Tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Tradicionāli šis periods, kura sākums datējams ar VI-V gt.p.m.ē., tiek iedalīts divos posmos:

Visai izplatīts ir arī iedalījums bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā.

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra par šo tēmu

  • Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 1. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1996. – 84 lpp. ISBN 9984-617-13-0
  • Pāvulāne Velta. Seno laiku vēsture. 2. daļa. (metodisks līdzeklis) – Mācību apgāds NT: Rīga, 1995. – 119 lpp.
  • Robinson C.A. Ancient history from prehistoric times to the death of Justinian. - Macmillan: New York, 1951
  • Hodges Henry; Judith Newcomer. Technology in the Ancient World. - Barnes & Noble, 1992. ISBN 978-0-88029-893-3
  • Kristiansen Kristian, Larsson Thomas B. The Rise of Bronze Age Society. - Cambridge University Press, 2005
  • Thomas Carol G., D.P. Wick. Decoding Ancient History: A Toolkit for the Historian as Detective. - Englewood Cliffs, N.J.: Prentice Hall, 1994. ISBN 0-13-200205-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Senie_laiki&oldid=46336"